Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" otrdien kritizēja ANO Kosovas misiju (UNMIK), jo tā nav veikusi izmeklēšanu par 1998.-99.gada konfliktā pazudušo civiliedzīvotāju, pārsvarā - serbu, likteni.
"Tas, ka UNMIK nav izmeklējusi plašos, kā arī sistemātiskos uzbrukums civiliedzīvotājiem un potenciālos noziegumus pret cilvēci, ir sekmējis to, ka Kosovā valda nesodāmības gaisotne," sacīja organizācijas eksperte Kosovas jautājumos Šāna Džonsa.
Ziņojumā, kas publiskots neilgi pirms ceturtdien gaidāmajām ANO Drošības padomes debatēm par Kosovu, "Amnesty International" apliecināja, ka ir saņēmusi ap 150 sūdzību, kuras iesnieguši pazudušo cilvēku, pārsvarā - serbu, radinieki. Šajās sūdzībās teikts, ka UNMIK "nav izmeklējusi viņu radinieku nolaupīšanu un tam sekojušo viņu noslepkavošanu".
Daudzos gadījumos UNMIK, kam tika uzticēta Kosovas pārvaldīšana pēc 1998-1999.gada kara, nav pat "spējusi sniegt liecības, ka izmeklēšana vispār būtu notikusi".
"Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. ANO turpmāk vairs nedrīkst sašaurināt savu atbildību," norādīja organizācija.
Kaut arī ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta gadījumiem, kad pazuduši serbu civiliedzīvotāji, par ko tiek vainots albāņu separātistu kaujinieku grupējums "Kosovas atbrīvošanas armija", "Amnesty International" norāda, ka arī albāņu nolaupīšana, par ko aizdomās tiek turēti serbu spēki, nav izmeklēta.
"Amnesty International" aicināja UNMIK, kā arī Eiropas Savienības tieslietu misiju Kosovā (EULEX) atrisināt "Kosovas konflikta mantojumu", arī jautājumu par "visu Kosovas kopienu pazudušo cilvēku likteni, saucot pie atbildības tos, kas ir vainīgi kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kā arī sniedzot reparācijas".
Joprojām nav noskaidrots, kāds liktenis piemeklējis vairāk nekā 1700 cilvēku, kas pazuduši bez vēsts Kosovas kara laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
