Militāram uzbrukumam Sīrijai būs “katastrofālas sekas” reģionā, otrdien brīdina Maskava. Tas notiek laikā, kad ASV un sabiedrotie apsver iespēju ar militāru triecienu atbildēt Sīrijas režīmam uz iespējamo ķīmisko uzbrukumu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Krievija Ārlietu ministrija otrdien aicina starptautisko sabiedrību būt piesardzīgiem un ievērot starptautiskos likumus.
"Mēģinājumi apiet [ANO] Drošības padomi, lai radītu mākslīgus un nepamatotus attaisnojumus iebrukumam reģionā ir pilni ar jaunām ciešanām Sīrijā un katastrofālām sekām citās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs," paziņojumā pauž ministrijas pārstāvis Aleksdandrs Lukaševičs.
Ir "nenoliedzami" pierādījumi, ka Damaskas režīms pagājušajā trešdienā pielietojis ķīmiskos ieročus, pirmdien paziņoja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, norādot, ka prezidents Baraks Obama apsver atbildes iespējas.
ASV un Lielbritānija jau iepriekš piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai. Rietumvalstis sākušas apsvērt iespēju rīkoties bez ANO drošības padomes mandāta, jo to nav iespējas iegūt Ķīnas un Damaskas galvenās sabiedrotās - Krievijas nostājas dēļ.
Vašingtona nesen ir palielinājusi savu kara flotes klātbūtni Vidusjūras reģionā, bet ASV, Lielbritānijas un citu sabiedroto militārie līderi ir sanākuši uz apspriedi Jordānijā, norāda BBC.
Tikmēr ANO ekspertu komanda, kuru pirmdien Damaskā apšaudīja snaiperi, otrdien turpina izmeklēšanu. Pirmdien, par spīti incidentam, inspektori apmeklēja divas slimnīcas, intervējot uzbrukuma aculieciniekus, mediķus un izdzīvojušos, kā arī ievāca paraugus analīzēm.
Opozīcijas aktīvisti apgalvo, ka Damaskas piepilsētu apšaudē trešdien Sīrijas valdība pielietojusi ķīmiskos ieročus, nogalinot simtiem cilvēku. Damaska, kura apsūdzības noliedz, pēc vairāku dienu vilcināšanās svētdien piekrita Rietumvalstu prasībai, ka ANO ekspertu komandai jāļauj izmeklēt šīs ziņas.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Rietumus ļoti satrauc iespēja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki varētu pielietot ķīmiskos ieročus, kuri ir valdības rīcībā. Tāpat nopietnas bažas rada bīstamā bruņojuma nonākšana pret valdību karojošo nemiernieku rokās, kuru rindās ir daudz radikālo islāmistu un ar teroristu organizācijām saistītas personas.
ANO ir saņēmusi 13 ziņojumus par iespējamiem gadījumiem, kad konfliktā pielietoti ķīmiskie ieroči. Vienu no tiem iesniegusi Damaska, bet lielāko daļu ASV, Francija un Lielbritānija.
Gan Sīrija valdība, gan bruņotie nemiernieki noliedz, ka būtu pielietojuši ķīmisko bruņojumu, to lietošanā apsūdzot viena otru.
Tiek uzskatīts, ka Sīrijā, kura ir viena no septiņām valstīm, kas nav pievienojusies 1997. ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, ir lieli sinepju gāzes uz zarīna krājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
