Sīrija, kas "pavisam un galīgi" noraida apsūdzības, ka valdība ir pielietojusi ķīmiskos ieročus, no iespējamā ASV uzbrukuma aizsargās sevi ar "visiem pieejamiem līdzekļiem", preses konferencē otrdien paziņoja Sīrijas ārlietu ministrs Valids Mualems.
Ja pret Sīriju tiks vērsts ārvalstu uzbrukums, tam par ieganstu izmantotie pierādījumi par ķīmisko ieroču pielietošanu būs viltoti, nepamatoti un nepatiesi, uzsvēra amatpersona.
"Viņi teica, ka uzbrukumu veica Sīrijas spēki. Es to pilnībā un galīgi [ASV valsts sekretāram] Kerijam noliedzu," paziņoja ministrs. "Pasaulē nav tādas valsts, kas izmanto galējus iznīcināšanas ieročus pret savu tautu," piebilda Mualems.
Ministra paziņojumi nāk klajā laikā, kas ASV un Lielbritānija apsver iespēju par militāru triecienu Sīrijai pagājušajā nedēļā notikuša uzbrukuma dēļ, kurā pret nemierniekiem pielietoti ķīmiskie ieroči. ASV pirmdien paziņoja, ka pierādījumi pret Damaskas režīmu ir "neapstrīdami". Savukārt Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons priekšalicīgi pārtrauca savu atvaļinājumu un paziņoja, ka pirms laika sasauc parlamentu, lai lemtu par Sīrijas notikumiem, ziņo BBC.
Otrdien savu misiju drošības apsvērumu dēļ ir atlikuši ANO ieroču eksperti, kas izmeklē ziņas par ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā. Ministrs konferencē noliedza, ka režīms traucētu misijas darbam, norādot, ka inspektori uz iespējamā ķīmiskā uzbrukuma vietu netiek, jo nemiernieki nespēj garantēt to drošību.
No ASV uzbrukuma Sīrijai ieguvēji būs Izraēla un radikālo islāmistu kaujinieku grupējums "Al Nusra", uzsvēra ministrs. Tikmēr Izraēlā pieaugošo ķīmisko draudu dēļ iedzīvotājiem izdala gāzmaskas, ziņo raidsabiedrība "Euronews".
Jau vēstīts, ka pagājušajā trešdienā Damaskas piepilsētās noticis uzbrukums, kurā saskaņā ar aktīvistu ziņām valdības spēki pielietojuši ķīmiskos ieročus. Uzbrukumā gājuši bojā vairāki simti cilvēku.
Rietumvalstis pieprasīja nekavējoties sākt izmeklēšanu un pielaist notikuma vietai ANO ekspertus, kas pirms dažām dienām bija ieradušies Sīrijā izmeklēt citas sūdzības par iespējamu ķīmisko ieroču pielietošanu. Pēc vairāku dienu vilcināšanās Damaska svētdien atļāva ekspertiem sākt darbu, bet pirmdien inspektoru konvoju apšaudīja snaiperi.
Damaska kategoriski noliedz, ka būtu pielietojusi masu iznīcināšanas ieročus, apsūdzot tajā nemierniekus. Tikmēr Rietumvalstis apsver militāra trieciena iespējamību bez ANO Drošības padomes mandāta, ko nav iespējams iegūt Ķīnas un Damaskas galvenās sabiedrotās - Krievijas nostājas dēļ.
ASV un Lielbritānija ir piedraudējušas Damaskas režīmam ar nopietnu atbildi pagājušajā nedēļā notikušā iespējamā ķīmiskā uzbrukuma dēļ.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Rietumus ļoti satrauc iespēja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki varētu pielietot ķīmiskos ieročus, kuri ir valdības rīcībā. Tāpat nopietnas bažas rada bīstamā bruņojuma nonākšana pret valdību karojošo nemiernieku rokās, kuru rindās ir daudz radikālo islāmistu un ar teroristu organizācijām saistītas personas.
ANO ir saņēmusi 13 ziņojumus par iespējamiem gadījumiem, kad konfliktā pielietoti ķīmiskie ieroči. Vienu no tiem iesniegusi Damaska, bet lielāko daļu ASV, Francija un Lielbritānija.
Gan Sīrija valdība, gan bruņotie nemiernieki noliedz, ka būtu pielietojuši ķīmisko bruņojumu, to lietošanā apsūdzot viena otru.
Tiek uzskatīts, ka Sīrijā, kura ir viena no septiņām valstīm, kas nav pievienojusies 1997. ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, ir lieli sinepju gāzes uz zarīna krājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
