Sīrijas konflikts: Krievija uz Vidusjūras austrumiem sūta karakuģus  (745)

Tuvākajās dienās reģionā ieradīsies raķešu kreiseris un pretzemūdeņu kuģis "labi zināmas" situācijas dēļ, aģentūrai atklājis kāds avots Krievijas bruņoto spēku vadībā.

Krievijas kara flote vēlāk gan noliedza, ka kuģu ierašanās būtu saistīta ar saspringto situāciju Sīrijā, norādot, ka tā ir sen ieplānota kuģu rotācija, neprecizējot, kādi tieši un cik kuģi ir iesaistīti, ziņo aģentūra "Reuters".

"Interfax" sākotnēji ziņotajā gan norādīts, ka kuģi nosūtīti lai palielinātu flotes klātbūtni reģionā, nevis nomainītu Vidusjūrā esošos kuģus.

Krievija ir Sīrijas režīma galvenā sabiedrotā, kas vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā aizstāv prezidenta Bašara al Asada režīmu starptautiskā arēnā. Sīrijas piekrastē ir vienīgā Krievijas flotes bāze Vidusjūrā.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums  Damaskas  piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.

ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai. ASV pauž pārliecību, ka par ķīmisko uzbrukumu ir vainojami tieši režīma spēki, kuri to kategoriski noliedz.

Maskava kategoriski iestājas pret jebkāda veida militāru vēršanos pret Damasku.

Obama norādīja, ka iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un ka to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, bet atturēt režīmu no turpmākiem ķīmiskajiem uzbrukumiem.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.