Lielbritānijas parlaments ceturtdien nobalsojis pret iespējamo militāro operāciju Sīrijā, kuras mērķis būtu novērst tālāku ķīmisko ieroču izmantošanu šajā valstī. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis (ASV) likušas saprast, ka joprojām ir gatavas karot Sīrijā un to darīt bez Lielbritānijas atbalsta, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Par valdības piedāvāto dokumentu nobalsoja 272 parlamentārieši, bet pret to bija 285 deputāti.
Premjerministrs Deivids Kamerons pēc balsojuma izteicies, ka parlaments licis skaidri saprast, ka ir pret karadarbību Sīrijā. Premjers solījis arī atbilstoši rīkoties.
Kā vēsta BBC, ASV likušas saprast, ka joprojām ir gatavas karot Sīrijā arī bez Lielbritānijas piedalīšanās, taču ASV turpinās konsultācijas ar Londonu, kas paliek "viena no tuvākajiem Vašingtonas sabiedrotajiem un draugiem.
Prezidents Baraks Obama, pieņemot lēmumu, par pamatu ņems ASV intereses, teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā, uz ko atsaucas BBC.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.
ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai. ASV pauž pārliecību, ka par ķīmisko uzbrukumu ir vainojami tieši režīma spēki, kuri to kategoriski noliedz.
Maskava kategoriski iestājas pret jebkāda veida militāru vēršanos pret Damasku.
Obama norādīja, ka iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un ka to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, bet atturēt režīmu no turpmākiem ķīmiskajiem uzbrukumiem.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
