"Iezaļgana gāze" kā "ar adatām" bakstīja acis, liekot kājām saliekties un ķermeņiem raustīties sāpēs, par 21. augustā Damaskas piepilsētās notikušo uzbrukumu intervijās aģentūrai AP pastāstījuši izdzīvojušie.
Saskaņā ar opozīcijas ziņām 21. augustā notikušā uzbrukumā Damaskas piepilsētām Sīrijas režīma spēki pielietojuši ķīmiskos ieročus, nogalinot simtiem cilvēku. Valdība apsūdzības kategoriski noliedz.
Aģentūras aptaujātie iespējamajā ķīmiskajā uzbrukumā cietušie stāsta, kā zaudējuši samaņu, ielās redzējuši simtiem upurus, kuru ķermeņi raustās konvulsijās.
Raķetes, kuras aptuveni vienlaicīgi kritušas gan rietumu, gan austrumu pusē galvaspilsētai, radījušas "neparastu skaņu" stāsta aculiecinieki.
Iedzīvotājs vārdā Amars atceras, ka ap pieciem rītā pamodies no bombardēšanas trokšņa. Viņš dzirdējis griezīgu skaņu, kam sekojuši cilvēku kliedzieni, bet uz ielas ārpus dzīvokļa bijusi redzam iezaļgana gāze.
"Es skrēju ārā skatīties, kas ir noticis un redzēju cilvēkus dažādās nosmakšanas stadijās, un raustoties krampjos. Es centos palīdzēt, bet tad manas kājas saļima un es nokritu," stāsta Amars.
Viņš pamodies improvizētā slimnīcā, kur pavadījis piecas dienas, saņemot skābekli un nervu gāzes neitralizējošā atropīna injekcijas. Nedēļu pēc uzbrukuma Amars joprojām nav līdz galam atkopies - viņam ir auksti sviedri, spēku izsīkums, halucinācijas un iesnas. Bet viena no nepanesamākajām lietām ir murgi.
"Es vairs nevaru pagulēt. Es visu laiku redzu mirušos cilvēkus, ainas no slimnīcas, kā cilvēki raustās un putas nāk no to mutēm. Es nevaru to aizmirst," stāsta 30 gadu vecais Amars.
Viņa tēvs uzbrukuma brīdī atradies mošejā, kur gaidījis rītausmas lūgšanas. Daži cilvēki izskrējuši ārā apskatīties, kas noticis, bet nekavējoties atgriezušies saukdami "ķimikālijas, ķimikālijas!", stāsta vīrietis. Viņš aizklājis muti un degunu ar slapju salveti un gājis ārā.
"Es redzēju vismaz septiņus uz muguras guļošus un pilnīgi nekustīgus cilvēkus," atklāj Amara tēvs.
Raķetes kritušas ar savādu troksni, "kā sirēnas", stāsta Kvasejs Zakarja, kuru uz slimnīcu nogādājuši draugi. Ārstniecības iestādes palātās un gaiteņos bijis daudz cilvēku, daudzi no tiem apakšveļā.
Ārsti un māsiņas skalojuši cilvēkus ar ūdeni, bet tad Kvasejs zaudējis samaņu. Kad viņš atjēdzies, mediķi viņam injicējuši atropīnu un viņš sācis vemt.
"Dīvainas krāsas nāca ārā no mana vēdera," viņš stāsta. Tad cietušais atkal zaudējis samaņu un pamodies jau slimnīcas gaitenī, kur bijis iznests, lai atbrīvotu vietu citiem. Vēl pēc kāda laika viņš juties jau gana labi, lai dotos mājās, kur nogulējis 13 stundas.
"Kad es pamodos, es jutos kā Alise brīnumzemē. Viss izskatījās izkropļots un es neko neatcerējos," cietušo citē AP.
"Likās, ka acis deg ugunīs, un ikreiz, kā centos kaut ko saost, es jutu briesmīgas sāpes," raksturo Kvasejs.
Vairāki mediķi Amara tēvam stāstījuši, ka daži cilvēki atrasti miruši savās mājās ar slapjiem dvieļiem uz sejām vai kopā ar bērniem paslēpušie vannasistabās. "Cilvēki nenomira miegā, viņi centās paglābties," norāda kungs.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.
ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai. ASV pauž pārliecību, ka par ķīmisko uzbrukumu ir vainojami tieši režīma spēki, kuri to kategoriski noliedz.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
