Delfi foto misc. - 26508
Foto: AP/Scanpix

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs piektdien pavēstījis, ka 21.augusta ķīmisko ieroču uzbrukumos Sīrijas galvaspilsētā Damaskā gājuši bojā 1429 cilvēki, vēsta raidsabiedrība BBC.

BBC norāda, ka Kerijs atsaucas uz ASV izlūkdienestu ziņojumu. Kerijs paziņojis, ka starp mirušajiem ir 426 bērni.

Ziņojumā, uz kuru atsaucas Kerijs, teikts, ka "ir ļoti mazticams, ka 21.augusta uzbrukumu sarīkoja opozīcija". Ziņojumā norādīts, ka opozīcijai nebūtu iespēju šādu uzbrukumu sarīkot, tāpēc "ļoti ticams, ka ķīmisko uzbrukumu sarīkoja Sīrijas valdība".

"ASV valdība ar pārliecību secinājusi, ka Sīrijas valdība īstenoja ķīmisko ieroču uzbrukumu Damaskas piepilsētās 2013.gada 21.augustā," teikts izplatītajā paziņojumā.

Jau vēstīts, ka pasaulē sēž kā uz pulvera mucas, gaidot, kas notiks tālāk nemieru plosītajā Sīrijā. Pēdējo dienu laikā arvien skaļāk izskan ASV un dažu to sabiedroto draudi uzsākt militāru uzbrukumu Sīrijai. Rietumvalstu retorika kļuvusi asāka pēc 21.augusta notikumiem Damaskas pievārtē, kur atbilstoši nemiernieku versijai valdības karaspēka uzbrukumā pielietoti ķīmiskie ieroči.

Tikmēr Lielbritānija un Vācija paziņojušas, ka nevēlas iesaistīties militāros konfliktos. No Eiropas valstīm pagaidām vienīgi Francija ir atzinusi, ka gatava palīdzēt ASV.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums  Damaskas  piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.

ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai. ASV pauž pārliecību, ka par ķīmisko uzbrukumu ir vainojami tieši režīma spēki, kuri to kategoriski noliedz.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!