ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par uzbrukumu nemieru māktajai Sīrijai, piektdien vakarā vēsta CNN.
Obama paziņojis, ka vēl nav izlēmis, kā reaģēt uz ķīmisko uzbrukumu, kas notika 21.augustā Damaskas priekšpilsētā. Tikmēr raidsabiedrība BBC vēsta, ka Obama sacījis - "ķīmisko ieroču lietošana ir drauds pasaulei un ASV sabiedrotajiem".
Obama piektdien vakarā norādījis, ka reakcija būs "šaura un ierobežota". Obama asi izteicās par ANO Drošības padomi, nosodot tā nespēju rīkoties Sīrijas krīzes sakarā. ASV prezidents sacīja, ka pasaule nedrīkst nereaģēt uz ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā, jo tas skat visus. Arī Kerijs atgādināja, ka Sīrijai ir daudz ķīmisko ieroču un uztraucās, ka tā tos var pielietot atkal.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, iepazīstinot sabiedrību ar ASV izlūkdienestu ziņojumu, norādījis, ka ASV pati pieņems lēmumu, kā tālāk rīkoties. "ANO inspektori nevar izlemt, kurš bija atbildīgs [par ķīmisko ieroču lietošanu]," sacījis Kerijs.
Kerijs arī sacījis, ja ASV nolems iejaukties Sīrijas konfliktā, tad tas nelīdzināsies karam Irākā, Afganistānā vai Lībijā. Karavīriem sauszemes operācijās pašā Sīrijā nebūs jāpiedalās, sacīja ASV valsts sekretārs.
Viņš uzsvēra, ka turpinās sarunas ar Kongresu, sabiedrotajiem un Amerikas tautu. Prezidents Obama joprojām konsultējas ar Kongresu par Sīrijā notikušo ķīmisko ieroču izmantošanu.
Jau ziņots, ka Lielbritānija un Vācija paziņojušas, ka nevēlas iesaistīties militāros konfliktos. No Eiropas valstīm pagaidām vienīgi Francija ir atzinusi, ka gatava palīdzēt ASV.
Saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.
ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai. ASV pauž pārliecību, ka par ķīmisko uzbrukumu ir vainojami tieši režīma spēki, kuri to kategoriski noliedz.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
