Krievija pirmdien kā "nepārliecinošus" noraidījusi ASV sniegtos pierādījumus par to, ka Sīrijas valdība uzbrukumā pie Damaskas ir pielietojusi ķīmiskos ieročus, vēsta laikraksts "The New York Times".
"Mums parādīja zināmas pierādījumu daļas, kas nesatur neko konkrētu, ne ģeogrāfisko atrašanās vietu, ne vārdus, ne liecības, ka paraugus ir paņēmuši profesionāļi," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
21. augustā notikušajā ķīmiskajā uzbrukumā Damaskas piepilsētām izmantota nervu gāze zarīns, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku svētdien paziņoja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. ASV uzbrukumā vaino Sīrijas valdības spēkus, kuri apsūdzības noliedz. Damasku aizstāv tās ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Krievija.
Lavrova paziņojums ir skaidrs signāls, ka Krievija turpinās izmantot savas veto tiesības ANO Drošības padomē, lai nepieļautu vēršanos pret Sīrijas valdību. Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama sodīt Bašara al Asada valdību ir gatavs arī bez ANO rezolūcijas un sestdien vērsās pie Kongresa, lai tas akceptē militāro triecienu.
"Tas, ko mums iepriekš un pēdējā laikā parādīja amerikāņu partneri, kā arī briti un franči, mūs galīgi nepārliecina," norādīja Lavrovs. "Tur nav faktu, ir tikai runa par to, ko "mēs skaidri zinām". Bet kad palūdz detalizētākus pierādījumus, viņi teic, ka tā ir klasificēta informācija, tāpēc to nevar mums parādīt. Tas nozīmē, ka nav tādu faktu, kas veicinātu starptautisko kopdarbību," skaidroja Lavrovs.
Krievija pieprasīs, lai ASV ievēro starptautiskās vienošanās un neuzbrūk Sīrijai bez ANO Drošības padomes vienprātīga lēmuma, norāda Lavrovs.
Ja kāds starptautisku likumu rupju pārkāpšanu padara par normu, tas radīs haosu un situāciju, ka ANO darbības principi sabruks, brīdina Lavrovs.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
