Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Baraks Obama guvis kongresa “atslēgas” politiķu atbalstu militāram uzbrukumam Sīrijai. Republikāņu līderi kongresā Džons Baidens un Ēriks Kantors atbalstījuši militāru operāciju. Kongress par šo jautājumu paredzējis balsot nākamnedēļ, otrdien vēsta ārvalstu mediji.
Obama uzskata, ka "ierobežots un mērķtiecīgs" trieciens, kas vājinātu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada militāros spēkus, ir nepieciešams kā atbildes trieciens ķīmiskajam uzbrukumam Damaskas pievārtē, kas notika 21.augustā.
Obama un viceprezidents Baidens Vašingtonā tikušies ar pārstāvju palātas spīkeru republikāni Džonu Beineru, šīs palātas demokrātu līderi Nensiju Pelosi, kā arī abu kongresa palātu drošības komiteju pārstāvjiem.
Beiners paudis atbalstu Obamas aicinājumam rīkoties un paziņojis, ka tikai ASV ir spējīgas apturēt Asadu, kā arī aicinājis kongresa pārstāvjus balsot par operāciju Sīrijā.
Republikāņu vairākuma līderis pārstāvju palātā Kantors paziņojis, ka ir paredzējis balsot, lai dotu ASV prezidentam iespēju izmantot militāru spēku Sīrijā.
Savukārt Pelosi paudusi uzskatu, ka diez vai kongress noraidīs Obamas plānu.
ASV valsts sekretārs Džins Kerijs, aizsardzības ministrs Čaks Heigels un ģenerālis Mārtins Dempsijs paredzējuši uzstāties vēlāk Senāta starptautisko attiecību komitejā. Tāpat paredzēts vēl viens slēgts brīfings visiem kongresa locekļiem.
Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien paziņojis, ka ar nepacietību gaida ASV kongresa lēmumu jautājumā par to, kā atbildēt Sīrijai saistībā ar ķīmisko ieroču lietošanu netālu no Damaskas. Viņš piebildis, ka Francija viena pati neveiks nekādus pasākumus pret Asada režīmu.
"Kad noticis ķīmiskais uzbrukums un kad visa pasaule par to zina, kad ir pierādījumi un kad mēs zinām, kurš ir vainīgs, tad ir nepieciešama atbilde. Cilvēki gaida starptautiskās sabiedrības atbildi," paziņojis Olands.
Jau vēstīts, ka intervijā Francijas laikrakstam "Le Figaro" Asads paziņojis, ka rietumvalstu iebrukums var radīt plašu konfliktu reģionā.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
