Krievija varētu piekrist ANO Drošības padomes akceptētai militārai operācijai Sīrijā, ja tiks pierādīta Sīrija valdības vaina ķīmisko ieroču pielietošanā, atsaucoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto, ziņo aģentūra "Reuters".
"Es to neizslēdzu," Putins atbildējis uz jautājumu, vai Krievija piekristu militārai operācijai, ja tiktu pierādīta Sīrijas valdības vaina ķīmiskajā uzbrukumā, informē "Reuters". Ziņu aģentūras AP un Krievijas Pirmā televīzijas kanāla intervija ar Putinu trešdien publicēta Kremļa interneta vietnē.
Tai pat laikā Putins uzsvēris, ka militārā operācija var notikt tikai ar ANO Drošības padomes atļauju. "Saskaņā ar spēkā esošiem starptautiskajiem likumiem tikai ANO Drošības padome var sankcionēt spēka lietošanu pret suverēnu valsti. Jebkura cita metode spēka pielietošanas attaisnošanai pret neatkarīgu un suverēnu valsti ir nepieņemama," skaidro Putins.
Krievija turpinās pildīt savus ieroču piegādes līgumus ar Sīriju, intervijā, kas notikusi otrdienas vakarā un publicēta dienu pirms G20 valstu līderu tikšanās Sanktpēterburgā, piebildis Putins.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
