Mediji spekulē, ka 21. augusta ķīmisko uzbrukumu Damaskas piepilsētām, kas ir novedis pie drīzumā iespējama ASV trieciena Sīrijai, varētu būt ierosinājis nākamais ietekmīgākais vīrs valstī uzreiz pēc Bašara al Asada – prezidenta jaunākais brālis Mahers, vēsta britu laikraksts "The Week".
45 gadus vecā Mahera al Asada, kurš nereti tiek zākāts par sadistu, vārdu Sīrijā izrunā čukstus, raksturo laikraksts. Publiski maz redzamā, bet spēcīgā figūra Sīrijas režīmā iedvešot bailes izslavētās brutalitātes un karstasinīgā rakstura dēļ.
Kad 1994. gadā autoavārijā gāja bojā Bašara al Asada vecākais brālis - troņa pārmantošanai no tēva Hafeza gatavotais Besels - , izskanēja spekulācijas, ka tieši Mahers kļūs par nākamo pretendentu uz valsts vadītāja krēslu, jo Londonā medicīnu studējošajam Bašaram "pietrūcis politisko ambīciju", skaidro laikraksts.
Pašreizējais Sīrijas līderis tai laikā šķita maz ticama kandidatūra valsts vadītāja amatam, tomēr Mahera "karstasinīgas personas reputācija" likusi izšķirties par labu Bašaram.
Pēc studijām universitātē Mahers al Asads iestājās armijā. 1994. gadā viņš pārņēma Republikāniskās gvardes brigādes komandiera pienākumus un no majora īsā laikā tika paaugstināts par pulkvežleitnantu. Pašlaik Mahers komandē gan Republikānisko gvardi, gan elitāro Ceturto motorizēto divīziju.
Mahers ir bailes iedvesošākais vīrs Sīrijā, "muskulis aiz troņa", kura agresija ir vērsta ne tikai pret svešiniekiem, raksturo aģentūra "Reuters". Mahers strīdā laikā reiz sašāva savas māsas vīru Asefu Šavkatu, kurš pagājušā gada 18. jūlijā gāja bojā sprādzienā Nacionālā Drošības dienesta ēkā Damaskā, norāda laikraksts. Strīda laikā gūtā ievainojuma dēļ Šavkatu nogādāja steidzamai operēšanai Francijā.
Mahera al Asada nelāgā slava lielā mērā balstās 2008. gada notikumos, kad, apspiežot Sednajas cietuma sacelšanos, viņa vadītie karavīri nogalināja 170 neapbruņotus ieslodzītos. Pēc tam parādījās videoieraksts, kurā, it kā pats Mahers, redzams ar mobilo telefonu filmējam gabalos sarautus līķus. Tas nostiprināja Mahera kā "asinskāra tirāna" tēlu, skaidro "The Week".
Kamēr Mahers al Asads plaši pazīstam kā militārais komandieris un "miesnieks", viņam ir plašas ēnu biznesa intereses Libānā. Viņa darījumu likumība tika apšaubīta 2003. gadā, kad pēc Libānas bankas finansiālā sabrukuma sākās izmeklēšana par naudas atmazgāšanu. Izmeklētāji norādīja uz vairākām Sīrijas amatpersonām un Asada ģimenes locekļiem, vēsta "Reuters". Tika apgalvots, ka toreizējais Libānas premjers Rafiks Hariri vēlējies, lai izmeklēšana koncentrējas tieši uz Mahera darījumiem, bet politiķis tika nogalināts pirms rīkojuma izdošanas.
Sīrijas nemiernieki sākumā bijuši pārliecināti, ka Mahers al Asads ir nogalināts 2012. gada 18. jūlija teroraktā Damaskā. Izskanēja baumas, ka Mahers ir smagi ievainots un nogādāts ārstniecībai uz Krieviju. Kāds avots aģentūrai "Reuters" stāstīja, ka prezidenta brālis sprādzienā zaudējis kāju, bet citi avoti liecināja, ka sprādziena brīdī Mahers vispār nav atradies drošības dienesta ēkā.
Pēc uzbrukuma Mahers esot redzēts Damaskā, bet viņš reti izejot ārā. Drošības operācijas viņš vadot pa telefonu, raksta laikraksts.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASVvadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
