Sīrijas valdība atkal pielietos ķīmiskos ieročus pati pret savu tautu, ja ASV atkāpsies no plāna dot militāru triecienu režīmam, trešdien savu pārliecību pauda Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.
ASV prezidents Baraks Obama Sīrijas prezidentam ir izteicis skaidru brīdinājumu par ķīmiskajiem ieročiem un ir tiesīgs pie tā pieturēties, parlamenta deputātiem skaidroja Kamerons.
"Viņš noteica ļoti skaidru sarkano līniju, ka, ja kādreiz notiktu liela mēroga ķīmisko ieroču pielietošana, kaut kam būtu jānotiek. Prasīt ASV prezidentam, kurš noteicis šo līniju, izteicis brīdinājumu, atkāpties no tā, manuprāt, būtu ļoti bīstams ierosinājums, jo rezultātā jūs redzēsiet vairāk režīma sarīkotus ķīmiskos uzbrukumus," "Reuters" citē Kameronu.
Britu premjers atkārtoti norādīja, ka Lielbritānija nepiedalīsies militārajā uzbrukumā Sīrijai, jo pagājušajā nedēļā pret to nobalsoja parlaments. Tikmēr politiķis joprojām uzskata, ka pasaulei ir stingri jāvēršas pret Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASVvadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
