Pēc televīzijas debatēm Merkeles koalīcija saglabā pārliecinošu pārsvaru, secināts aptaujā

Svētdien notikušās televīzijas debates starp Merkeli un viņas sāncensi - sociāldemokrātu (SPD) kandidātu uz kanclera krēslu Pēru Šteinbriku - faktiski nav manījušas spēku samēru, lai gan Šteinbrikam nedaudz izdevies uzlabot savu personisko reitingu.

Merkele joprojām ir populārākā Vācijas politiķe, un viņu valdības vadītāja amatā vēlas redzēt 59% vāciešu, kamēr Šteinbrikam priekšroku dod vien 30% aptaujāto.

Par kancleres vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartiju - Sociāli kristīgo savienību (CSI) - gatavojas balsot 41% vāciešu, bet par CDU/CSU koalīcijas partneriem - liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) - seši procenti, kas tai nodrošina iekļūšanu Bundestāgā, pārvarot piecu procentu barjeru.

Tādējādi atbalsts pašreizējai valdošajai koalīcijai kopš iepriekšējās aptaujas nav mainījies, un tā ar 47% pēc 22.septembrī gaidāmajām vēlēšanām var cerēt uz absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā.

Tikmēr SPD atbalsta tikai 26% vēlētāju, kamēr tās iecerētajiem koalīcijas partneriem "zaļajiem" aptauja, kuru pēc televīzijas kanāla ZDF raidījuma "Politbarometer" pasūtījuma veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija "Forschungsgruppe Wahlen", sola desmit procentus balsu. Ja SPD atbalstītāju skaits kopš iepriekšējās aptaujas nav mainījies, tad "zaļo" atbalstītāju skaits sarucis par diviem procentpunktiem.

Vēl astoņi procenti aptaujāto, tas ir, par vienu procentpunktu vairāk nekā iepriekšējās aptaujas laikā grasās balsot par kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie"), ar kuru mēreni kreisās partijas - SPD un "zaļie" - līdz šim atteikušies veidot koalīciju nacionālā līmenī.

Kopumā opozīcijā esošās kreisās partijas atbalsta 44% vēlētāju, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā iepriekšējās aptaujas laikā.

Par šogad dibināto partiju "Alternatīva Vācijai" ("Alternative für Deutschland" - AfD), kas pieprasa izstāšanos no eirozonas, grasās balsot trīs procenti vāciešu, kas ir par maz, lai tā pārvarētu iekļūšanai Bundestāgā noteikto procentu barjeru.

Veicot aptauju, laikā no pirmdienas līdz trešdienai telefoniski intervēti 1296 respondenti.

Arī citas pēdējā laikā veiktās aptaujas sola vairākumu pašreiz pie varas esošajai koalīcijai, taču tās pārsvars ir relatīvi neliels, kas faktiski iekļaujas statiskās kļūdas robežās. Arī pati Merkele brīdinājusi, ka iegūto balsu atšķirība starp abām nometnēm varētu būt ļoti neliela.

Tomēr, ņemot vērā apstākli, ka mēreni kreisās partijas atteikušās sadarboties ar kreisajiem ekstrēmistiem, varu, visticamāk, saglabās CDU/CSU un FDP koalīcija. Ja FDP tomēr nespēs pārvarēt piecu procentu barjeru, nav izslēgta arī tā dēvētā lielā koalīcija, kurā konservatīvie sadarbotos ar SPD.

Izskanējuši arī pieņēmumi, ka CDU/CSU varētu veidot koalīciju ar "zaļajiem", kas gan ne reizi vēl nav pieredzēts nacionālajā līmenī. Arī paši konservatīvie un vides aizstāvji šādu scenāriju vairākkārt noraidījuši.

Savukārt FDP paziņojusi, ka nebūtu gatava iesaistīties triju partiju koalīcijā kopā ar sociāldemokrātiem un "zaļajiem".

Lai gan maz ticams, ka Šteinbrika iecerētā SPD un "zaļo" koalīcija varētu iegūt vairākumu, pietiktu tikai ar pāris procentpunktiem, lai piespiestu Merkeli iesaistīties "lielajā koalīcijā".

Nesenie pētījumi liecina, ka CDU/CSU vairs nespēj ievērojami palielināt savu elektorātu, kas šobrīd svārstās robežās starp 38 līdz 42%, kamēr SPD joprojām saglabā potenciālu savu atbalstītāju skaitu palielināt līdz pat 30%.

Gan pašreizējā kanclere, gan Šteinbriks jau atzinuši, ka neizslēdz iespēju veidot "lielo koalīciju", kādu Merkele jau vadījusi laikā no 2005. līdz 2009.gadam un kura spēja visai sekmīgi izvadīt valsti caur globālās finanšu krīzes vētrainajiem ūdeņiem.

Tomēr sagaidāms, ka "lielā koalīcija" varētu zināmā mērā mīkstināt pašreizējās Vācijas valdības stingo turēšanos pie taupības politikas, jo SPD iestājas par aktīvāku ekonomikas stimulēšanu gan pašmājās, gan visā eirozonā.