Sīrijas konflikts: vai Damaska var atbildēt ASV triecienam?  (269)

Sīrijas augstākās amatpersonas, kuras 21. augustā notikušajā ķīmiskajā uzbrukumā vaino opozīciju, ir paziņojušas, ka valsts ir gatava jebkuram scenārijam un spējīga aizsargās sevi, un nepadosies pat Trešā pasaules kara gadījumā.

Kādas ir Sīrijas iespējas aizsargāt sevi pret spēcīgās kodolvalsts ASV un tās iespējamo sabiedroto triecienu, un atbildēt uz ārēju agresiju? Atbildi meklējam ārvalstu medijos. 

Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu. 

Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.

Ņemot vērā ASV amatpersonu ziņoto, ka iespējamais trieciens ar mērķi sodīt un atturēt Damasku no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas būs "šaurs un ierobežots", neiesaistot sauszemes spēkus un nemēģinot mainīt spēka līdzsvaru vairāk nekā divus gadus ilgstošajā konfliktā, eksperti prognozē, ka tajā tiks pielietoti no ievērojama attāluma izmantojami ieroči.

Tās varētu būt no kuģiem (ASV karakuģi jau atrodas Vidusjūrā) un zemūdenēm izšaujamas "Tomahawk" raķetes, kuru darbības rādiuss ir aptuveni 1600 kilometru, norāda raidsabiedrība CNN. Tas nodrošinātu to, ka ASV spēki var atrasties ārpus Sīrijas teritoriālajiem ūdeņiem un tās aizsardzības sistēmu sasniedzamības zonas.

Turklāt šis ierocis apveltīts ar augstu trāpījuma precizitāti, kas nodrošinātu uzbrukumu pa konkrētiem militāriem un valdības objektiem.

Triecienā varētu tikt izmantoti arī bumbvedēji, tomēr arī šajā gadījumā var tikt izmantoti ieroči, ko var izšaut tālu ārpus Sīrijas gaisa telpas, norāda raidsabiedrība BBC. 

Visspēcīgākais Sīrijas pret-kuģu ierocis ir Krievijā pirktās "P-800 Yakhont" raķetes. Tiek lēsts, ka Damaskas rīcībā varētu būt vismaz 20 šo ieroču.

"Yakhont" raķetes ir nopietns drauds kuģiem Vidusjūrā, jo tās lido ar virsskaņas ātrumu un zemā augstumā, atstājot ūdens transportam ļoti maz laika reaģēšanai, 2010. gadā rakstīja Izraēlas aizsardzības žurnāls "Defense Update".

Tomēr šis sarežģītais un bīstamais ierocis var sasniegt mērķi tikai 100 līdz 300 kilometru attālumā, kas varētu būt krietni par maz, lai aizsniegtu ar "Tomahawk" bruņotos karakuģus.

Daudziem ASV un Eiropas karakuģiem ir drošības sistēmas, kas spēj tikt galā ar "Yakhont" raķetēm, bet ievainojami varētu palikt mazāki kuģi.

Sīrijas bruņojumā ir arī ātras uzbrukuma laivas un pretzemūdeņu helikopteri, kā arī citi kaujas lidaparāti, tomēr tie būtu visumā neaizsargāti, ja uzbruktu Rietumvalstu karakuģiem, raidsabiedrībai CNN stāsta eksperts Edvards Hants.

Sīrijas flotes rīcībā ir 41 kuģis, tai skaitā divas fregates un 21 ar raķetēm bruņota patruļlaiva.

Tiek uzskatīts, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzība ir viena no spēcīgākajām reģionā, kas spējīga izrādīt daudz nopietnāku pretestību gaisa triecieniem, nekā tas bija Lībijā, Irākā un Afganistānā, vēsta laikraksts "Sunday Express".

Asada režīms gadiem ir pircis sarežģītas gaisa aizsardzības sistēmas, gatavojoties iespējamiem Izraēlas gaisa uzbrukumiem. Lai gan vairums no iekārtām (S-200) ir samērā vecas, Sīrija ir iepirkusi arī jaunākus Krievijas ieročus (SA-22; SA-17), kā arī Ķīnas radaru sistēmas, norāda BBC.

Pretgaisa aizsardzības vienotība varētu būt iedragāta atsevišķām teritoriju un kara bāzēm nonākot nemiernieku rokās, tomēr Sīrija ieroči joprojām spējīgi radīt draudus, kas varētu būt iemesls tam, ka ASV uzbrukumā tiks izmantoti tālas darbības ieroči, skaidro BBC.

Sīrijas raķetes ir spējīgas notriekt savā gaisa telpā ielidojušos lidaparātus, bet arī pilotu rīcībā ir aizsardzības tehnoloģijas un taktika. Daudz spēcīgāki ir Damaskas Krievijā pirktie S-300 raķešu kompleksiem, kuri var identificēt mērķi līdz 300 kilometru attālumā, bet iznīcināt līdz 200 kilometriem tālu objektu, bet, domājams, ka tie Sīrijai tā ari nav piegādāti.

Sīrijas prezidents maijā apgalvoja, ka ir saņēmis pirmo raķešu partiju, tomēr Krievijas mediji šīs ziņas neapstiprināja. Pret ieroču piegādi asi iestājās ASV.

Tikmēr citi eksperti uzskata, ka Sīrija pretgaisa aizsardzības spējas ir pārvērtētas. Izraēlas lidmašīnas pēdējo divu gadu laikā trīs reizes ir bombardējušas mērķus Sīrijā, bet nevienā no šiem gadījumiem Sīrijas pretgaisa aizsardzība nav reaģējusi. Sīrieši vai nu "nespēja, vai nevēlējās atbildēt", raidsabiedrībai CNN norāda Starptautiskā Radikalizācijas pētījumu centrs pētnieks Širazs Mahers.

Uz to, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzības sistēmas nav tik spēcīgas, kādām tām vajadzētu būt, ir stāstījuši arī armijas dezertieri, tomēr šī informācija jāuztver kritiski, jo avoti varētu būt neobjektīvi.

Sīrijas Gaisa spēku rīcībā bija 555 kaujas lidaparātu, 150 iznīcinātāju un 71 bruņots helikopters. Vairums kaujas lidmašīnu ir novecojušas, norāda „Sunday Express".

Sīrijas rīcībā varētu būt vairāki simti "Scud" zeme - zeme sistēmas raķešu, taču tās nav piemērotas kustīgu mērķu, piemēram, kuģu iznīcināšanai.

"Scud" raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 300 līdz 700 kilometriem, var tikt izšautas pa zemes mērķiem Turcijā, Jordānijā un Izraēlā, kura nesen uz Sīrijas pierobežu pārvietojusi daļu savas pretraķešu aizsardzības sistēmas.

Eksperti brīdina, ka visas Sīrijas rīcībā esošās ballistiskās raķetes ir spējīgas nest ķīmiskos ieročus.

Tāpat Sīrijai varētu piederēt daži desmiti tuva darbības rādiusa raķešu SS-21 un līdz simtam FROG-7.

Sīrijas armijai nav nevienas starpkontinentālās raķetes, kas nozīmē, ka raķešu draudi nesniedzas ārpus Tuvo Austrumu reģiona, norāda CNN. 

Viena no Sīrijas iespējām atriebties par Rietumu uzbrukumu ir censties jau tā reģionu destabilizējošo konfliktu paplašināt, uzbrūkot Turcijai, ASV spēkiem Jordānijā, vai pat izšaut ballistiskās raķetes pa Izraēlu.

Tomēr gan Turcijā, gan Jordānijā ir amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas "Patriot". Izraēlas gaisa telpu sargā sistēma "Dzelzs kupols", kura Sīrijas pierobežā nesen pastiprināta.

Uzbrukums Izraēlai ir maz ticams, jo prezidenta Bašara al Asada spēkiem, kas ir noslogoti karadarbībā pret nemierniekiem valsts teritorijā, vēl vienas frontes atvēršana nebūtu vēlama, skaidro BBC.

Vēršanās pret Izraēlu izraisītu masīvu atbildes triecienu, draudot ar plašākā reģionāla kara izcelšanos, kurā iesaistītos arī Libānas grupējums "Hezbollah". Tāds notikumu pavērsiens nebūtu izdevīgs ne Damaskai, ne tās sabiedrotajai Teherānai, analizē BBC.

Sīrijas valdība lieliski saprot, ka situācijā, kad ASV ir spiesta pieturēties saviem vārdiem un sodīt režīmu par ķīmisko ieroču pielietošanu, vēršanās pret ASV spēkiem konfliktu neizbēgami padziļinātu, vērtējot Sīrijas atbildes iespējas, piebilsts Starptautiskā Radikalizācijas pētījuma centrs pētnieks Širazs Mahers.

Tas Sīrijas valdībai, kura pēdējā laikā gūst panākumus cīņā pret bruņotajiem nemierniekiem, nebūtu izdevīgi. Bez tam ASV prezidents Baraks Obama ir skaidri norādījis, ka sauszemes spēki uz Sīriju netiks sūtīti, kā arī nav izrādījis entuziasmu no lidojumiem brīvās zonas veidošanā, raksta CNN.

Nespējot tieši atbildēt ārvalstu uzbrukumam, Damaska var censties ar "rokaspuišu" palīdzību vērsties pret ASV militārajām, diplomātiskajām un ekonomiskajām interesēm Tuvajos Austrumos.

Sīrijas karš jau tagad veļas pāri kaimiņvalstu robežām bēgļu straumes un teroraktu veidā. Damaska ar sabiedrotā Libānas kaujinieku grupējuma "Hezbollah" starpniecību varētu rīkot teroraktus pret amerikāņiem.

"Es nevēlētos būt "Hezbollah" sasniedzams amerikānis Beirūtā, ja Vašingtona bombardētu Sīriju," CNN stāsta Mičiganas Universitātes Tuvo Austrumu vēstures profesors Džons Kole. Tas varētu novest pie astoņdesmito gadu notikumu atkārtošanās, kad Libānā tika uzspridzināta ASV vēstniecība, bet vietējās Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) stacijas vadītājs nolaupīts un nogalināts, ilustrē profesors.

Eksperti brīdina par draudiem, ko radītu Sīrijas ķīmisko ieroču nonākšana "Hezbollah" rokās. "Sliktākais iespējamais iznākums ASV un Rietumiem kopumā ir Asada ķīmisko ieroču nodošana "Hezbollah"," norāda ASV karaflotes bijušas analītiķis Kriss Harmers.

Libānas šiītu grupējums varētu arī patstāvīgi nolemt cīnīties pret ASV interesēm, ja uzskatītu, ka ir apdraudētas tā intereses Sīrijā, pieļauj Harmers. Grupējums varētu gan šaut raķetes pa Izraēlu, gan rīkot teroraktus ārvalstīs.

Tomēr "Hezbollah" kapacitāte darboties ārpus Libānas varētu būt ierobežota, jo grupējums karot uz Sīriju jau ir nosūtījis tūkstošiem kaujinieku, norāda Mahers.

Uzmanīga ar "Hezbollah" iedrošināšanu tādai rīcība varētu izrādīties Teherāna, kura ar Rietumiem risina savas kodolprogrammas jautājumu. Arī pats šiītu grupējums var secināt, ka alianse ar Asadu jau ir radījusi pietiekami daudz problēmu, lai nevēlētos tās vēl vairāk padziļināt, skaidro BBC.

ASV trieciens Sīrijai varētu palielināt kiberuzbrukumu iespējamību.

Bašaru al Asadu atbalstošā hakeru grupa "Sīrijas Elektroniskā armija" (SEA) nesen spēja uz laiku paralizēt laikraksta "The New York Times" interneta vietni. SEA ir uzbrukusi arī citām ASV un Eiropas mediju tīmekļa versijām, tai skaitā CNN.

Šie hakeri meklēs vēl vairāk iespējas izmantot ASV datortīklu vājās vietas, paredz CNN aptaujātā Helmi Nomana no Toronto Universitātes.

Pretī SEA pūlēm, kuras darbība būtiskus zaudējumus Rietumvalstīm  līdz šim nav radījusi, stāsies ASV aģentūras. "Tas ir acīmredzams traucēklis, bet viņu taktika nav nemaz tik sarežģīta," CNN atklāja kāda amatpersona.