Krievija uz Vidusjūras austrumu daļu nosūta tehnikas un militārā ekipējums nogādāšanai piemērotu desantkuģi "Nikolai Filčenkov" (attēlā), atsaucoties uz aģentūras "Interfax" piektdien ziņoto, vēsta "Reuters".
"Kuģis piestās Novorosijskā, kur paņems uz klāja īpašu kravu un dosies uz noradīto dienesta vietu Vidusjūras austrumos," "Interfax" citē kādu vārdā neminētu avotu Krievijas flotē.
Krievijas Aizsardzības ministrija šo informāciju vēl nav komentējusi, bet avots plašāku informāciju nesniedza.
Maskava, kas ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma sabiedrotā, apgalvo, ka tās kuģi Vidusjūrā garantē drošību. Tas notiek laikā, kad ASV gatavojas iespējamam militāram triecienam pa Sīriju, lai sodītu režīmu par ķīmisko ieroču pielietošanu.
Krievija stingri iestājas pret ārvalstu iebrukumu Sīrijā un norāda, ka par ķīmisko uzbrukumu ir atbildīgi bruņotie nemiernieki, nevis Asada valdība.
"Nikolai Filčenkov" nav minēts starp tiem kuģiem, kuri saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas vārdiem devušies uz Vidusjūru plānveida kuģu rotācijas nolūkos.
Trīs citi Krievijas karakuģi, kas nesen nosūtīti uz Sīrijas piekrasti, ceturtdien izbraukuši cauri Bosfora jūras šaurumam.
Krievijas karaflotes kuģi visā Sīrijas krīzes laikā atradušies Vidusjūras austrumdaļā. Ik pēc dažiem mēnešiem notiek kuģu rotācija. Krievijai ir arī flotes bāze Sīrijas ostā Tartūsā.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
