Pierādījumi liecina, ka pagājušajā mēnesī notikušajā uzbrukumā Damaskas piepilsētām ķīmiskos ieročus ir pielietojis Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms, piektdien secinājuši Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministri.
"Daudzas zīmes rāda, ka [ķīmiskos] ieročus pielietoja režīms," pēc ES aizsardzības ministru tikšanās Viļņā paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks, vēsta laikraksts "Economic Times".
Lai gan visi ministri ķīmisko ieroču lietošanu nosodījuši un uzskata, ka atbildīgie ir saucami pie atbildības, jautājumā par turpmāko rīcību bija "viedokļu dažādība", atklāj Oleks.
Visskaļākie militārā trieciena pret Asada režīmu atbalstītāji sanāksmē bijuši Francijas un Dānijas pārstāvji, bet skeptisku attieksmi pauduši Itālijas un Spānijas ministri, aģentūrai AFP atklāja kāda vārdā neminēta amatpersona.
"Tomēr neviens neteica, ka nosodīs militāro uzbrukumu, ja tāds būs," norādīja avots.
Sīrijas jautājumu piektdien Viļņā pārrunās arī ES ārlietu ministri, bet sestdien Lietuvā, kura pašlaik ir ES prezidējošā dalībniece, ieradīsies arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, informē laikraksts.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
