ASV un Krievijas līderi G20 valstu samita laikā nav spējuši vienoties par domstarpībām jautājumā, kā būtu jāreaģē uz ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumu Sīrijā, un palikuši katrs pie sava, atsaucoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina piektdien preses konferencē teikto, vēsta ārvalstu mediji.
Abi prezidenti Sanktpēterburgā ceturtdien un piektdien notiekošā G20 samita laikā 20 minūtes tikušies arī privātā sarunā, kurā koncentrējušies uz Sīrijas jautājuma apspriešanu. Lai gan līderi palikuši katrs pie sava, saruna bijusi konstruktīva, par Putina preses konferencē stāstīto vēsta aģentūra AP.
ASV prezidents Baraks Obama uzskata, ka Sīrijas valdība ir vainojam ķīmisko ieroču pielietošanā pret civiliedzīvotājiem un uzstāj, ka ir jādod militārs trieciens, lai sodītu režīmu. Obama par to samitā centās pārliecināt G20 valstu līderus.
Tikmēr Putins uzsver, ka valdības vaina nav skaidri pierādīta un kategoriski iebilst pret iejaukšanos ar spēku un konferencē norādīja, ka destabilizēt situāciju reģionā būtu "neproduktīvi".
Visi samita dalībnieki bija vienisprātis, ka ķīmiskie ieroči Sīrijā ir izmantoti, pasākuma noslēgumā preses konferencē paziņoja Obama. Vairums valstu līderu uzskata, ka atbildīgs par šo uzbrukumu ir prezidents Bašars al Asads, piebilda ASV līderis.
Ir nepieciešama starptautiska atbilde uz ķīmisko ieroču pielietošanu, pat bez "paralizētās" ANO Drošības padomes lēmuma, akcentē Obama.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
