Nav pierādījumu tam, ka Sīrijas valdība būtu pielietojusi ķīmiskos ieročus, intervijā ASV raidorganizācijai PBS uzsvēra nemieru plosītās valsts prezidents Bašars al Asads.
Intervijā PBS, kas pārraidīta pirmdien, 9.septembrī, Asads aicināja viņa sabiedrotos sodīt uzbrucējus, ja Rietumi nolems tomēr uzbrukt Sīrijai, Asada teikto citē raidsabiedrība BBC.
Asads sacīja, ka ASV, viņaprāt, nav izdevies pierādīt, ka Damaskas piepilsētās notika uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem. "Nav nekādu pierādījumu, ka es pret saviem iedzīvotājiem būtu licis pielietot ķīmiskos ieročus," PBS sacīja Asads.
Sīrijas sabiedrotie ir Ķīna un Krievija, kā arī Irāna un kaujinieku kustība "Hezbollah" Libānā, norāda BBC.
Asads nedz apstiprināja, nedz noliedza ziņas, ka Sīrijas valdībai būtu ķīmiskie ieroči, vien uzsvēra - ja tādi būtu, tos "centralizēti kontrolētu".
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
