Maskava aicina Sīrijas valdību nodot savu ķīmisko ieroču krājumu starptautiskās sabiedrības rokās, lai izvairītos no militārā trieciena, par Krievijas ārlietu ministra paziņoto vēsta raidsabiedrība BBC.
Sīrija tiek aicināta savus ķīmiskos ieročus nodot starptautiskajai sabiedrībai, lai tos pēc tam iznīcinātu, preses konferencē paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, piebilstot, ka Maskava gaida "ātru un, cerams, pozitīvu atbildi".
Lavrova paziņojums izskan pēc tam, kas ASV valsts sekretārs Londonā minēja, ka vienīgā iespēja Sīrijas valdībai izvairīties no uzbrukuma par ķīmisko ieroču pielietošanu, ir šī bruņojuma nodošana starptautiskajai sabiedrībai. Amatpersona gan uzreiz precizējusi, ka piedāvājums ir drīzāk retorisks, nekā nopietns.
Krievijas aicinājums pirmdien nodots Sīrijas ārlietu ministram Validam al Mualemam, paskaidroja Lavrovs. Mualems Lavrova piedāvājumu novērtējis atzinīgi.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV draud ar militāru triecienu, lai sodītu režīmu un atturētu to no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas. Pirms uzbrukuma ASV prezidents Baraks Obama lūdza Kongresu atļaut sākt militāro operāciju.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
