Pirmdien "Die Linke" izplatīja vēlētājiem adresētu desmit punktu programmu. Kamēr tādi priekšlikumi kā minimālās algas noteikšana, pensiju paaugstināšana un darba nedēļas saīsināšana jau iepriekš bija sagaidāmi, aicinājums mēreni kreisajām partijām apsvērt iespēju veidot trejpartiju koalīciju sagādājis zināmu pārsteigumu.
"Mēs esam gatavi padzīt Merkeli no vadītāja vietas," paziņojis "Die Linke" līdzpriekšsēdētājs Bernts Riksingers, vienlaikus vaicājot, vai pārējās šobrīd opozīcijā esošās partijas var sacīt to pašu. Viņš piebilda, ka SPD un "zaļie" tik kategoriski noraidījuši sadarbību ar kreisajiem radikāļiem, ka tas kļuvis par "Merkeles labāko dzīvības apdrošināšanas polisi".
Aptaujas šobrīd liecina, ka SPD un zaļie kopīgiem spēkiem nespēs pārvarēt Merkeles vadīto konservatīvo (CDU/CSU) un Brīvo demokrātu partijas (FDP) koalīciju, taču, ja viņi pievienotu arī tos astoņus procentus balsu, kurus cer iegūt "Die Linke", teorētiski kreiso partiju koalīcija vēlēšanās varētu gūt uzvaru.
Lai gan arī iekšpolitikā kreiso radikāļu programma virknē jautājumu atšķiras no SPD piedāvājuma, vislielākās pretišķības starp mērenajiem kreisajiem un "Die Linke", domājams, ir ārpolitikā.
Kreisie ekstrēmisti, kas sevi uzdod par vienīgo patiesi pacifistisko Vācijas partiju, pieprasa valsts izstāšanos no NATO un pilnīgu aizliegumu Vācijas bruņotos spēkus izmantot operācijām ārvalstīs. Nākamo četru gadu laikā aizliegt Bundesvēra piedalīšanos jebkādās ārvalstu misijās paredz arī viens no desmit pirmdien publiskotajiem priekšlikumiem.
Tā kā ārpolitikā uz "Die Linke" pilnīgi nevar paļauties, "mēs nevaram apsvērt jebkādu sadarbību ar viņiem", atzinusi "zaļo" vadošā kandidāte Katrīna Gēringa-Ekarte.
Savukārt SPD paziņojusi, ka nepieļaujama ir ne tikai koalīcija ar kreisajiem ekstrēmistiem, bet pat tā dēvētā "pieciešana", ar ko vācieši atzīmē atbalstu parlamentā mazākuma valdībai bez oficiālas iesaistīšanās valdošajā koalīcijā. Šāda situācija Vācijas politikā gan ir ļoti reta parādība.
SPD gan sadarbojas ar "Die Linke" atsevišķās federālo zemju valdībās, tomēr tas nekad nav noticis nacionālā līmenī.
Līdz vēlēšanām atlikušas nepilnas divas nedēļas, un pirmdien prese Merkeles koalīcijai atnesa dažas nepatīkamas ziņas. Aptauja, kuru pēc laikraksta "Bild" pasūtījuma veicis institūts "Insa", liecina, ka par FDP šobrīd gatavi balsot vien četri procenti vāciešu, un tas nozīmē, ka brīvie demokrāti varētu nepārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto piecu procentu barjeru.
Tas savukārt nozīmētu, ka Merkelei varētu nākties meklēt citus koalīcijas partnerus, un visticamākais scenārijs šādā gadījumā būtu tā dēvētā lielā koalīcija, kurā CDU/CSU apvienotos ar SPD.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
