Otrdien plānotā ANO Drošības padomes sanākšana, lai lemtu par Sīrijas jautājumu, pēc Krievijas pieprasījuma ir atlikta, atsaucoties uz valstu pārstāvjiem padomē, vēsta aģentūra AFP.
"Tikšanās ir atlikta līdz turpmākiem paziņojumiem," aģentūrai apliecināja kāds diplomāts. Slēgtās apspriedes atlikšanas iemesli netiek atklāti.
Drošības padomes ārkārtas sēdi sasaukt pieprasīja pati Krievija, kura cenšas novērst uzbrukumu Sīrijai, mudinot Damasku nodot savus ķīmiskos ieročus starptautiskā uzraudzībā, ziņo raidsabiedrība CNN.
Sēdē bijis paredzēts apspriest, vai un kā īstenojama šī atbruņošanas iecere, Sīrijas saistības nosakot ANO Drošības padomes rezolūcijā, atklāja kāda amatpersona.
ASV valsts sekretārs Kerijs pirmdien paziņoja, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads varētu novērst ASV uzbrukumu, ja nākamajā nedēļā atteiktos no saviem ķīmisko ieroču krājumiem. Drīz pēc tam ar aicinājumu nodot ķīmisko ieroču krājumus starptautiskai pārraudzībai pie Sīrijas vērsās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
ASV varētu atlikt militāro triecienu Sīrijai, ja Damaskas ķīmisko ieroču arsenāls tiks nodots starptautiskai kontrolei, pirmdien atzina arī Obama.
Savukārt otrdien Sīrijas ārlietu ministrs paziņoja, ka Damaska piekrīt Krievijas ierosinājumam nodot ķīmiskos ieročus starptautiskā uzraudzībā.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV draud ar militāru triecienu, lai sodītu režīmu un atturētu to no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas. Pirms uzbrukuma ASV prezidents Baraks Obama lūdza Kongresu atļaut sākt militāro operāciju.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
