ASV gatava izskatīt ierosinājumu par Sīrijas ķīmisko ieroču nodošanu starptautiskai sabiedrībai, tāpēc ASV prezidents Baraks Obama lūdzis Kongresu atlikt balsojumu par militāru triecienu Sīrijai, vēsta ārvalstu masu mediji.
ASV gatava strādāt pie Krievijas priekšlikuma par Sīrijas ieroču nodošanu starptautiskai sabiedrībai, kam jau iepriekš piekritusi arī Sīrija, otrdien vakarā tiešraidē translētajā uzrunā iedzīvotājiem paudis Obama, vēsta aģentūra "Itar Tass".
Lai apspriestu Sīrijas jautājumu un ASV un Krievijas sadarbību jau ceturtdien plānota ASV valsts sekretāra Džona Kerija tikšanās ar Krievijas kolēģiem.
Tāpēc pagaidām Obama lūdzis Kongresu atlikt balsojumu par rezolūciju, kas atļautu triecienu Sīrijai, jo tā ir pielietojusi ķīmiskos ieročus pret civiliedzīvotājiem. Viņš arī paudis pārliecību, ka, tieši pateicoties ASV uzbrukuma draudiem un viņa konstruktīvām sarunām ar Krievijas prezidentu, pēdējās dienās parādījušās pazīmes, ka Sīrijas problēmu varētu noregulēt diplomātiskā ceļā un Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms varētu atteikties no ķīmisko ieroču lietošanas un pievienoties šādu ieroču ierobežošanas konvencijai.
Tai pat laikā Obama uzsvēris, ka diplomātu neveiksmes gadījumā joprojām pastāv iespēja, ka ASV spēki uzbruks Sīrijai.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV draud ar militāru triecienu, lai sodītu režīmu un atturētu to no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas. Pirms uzbrukuma ASV prezidents Baraks Obama lūdza Kongresu atļaut sākt militāro operāciju.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Pirmdien ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka vienīgā iespēja izvairīties no uzbrukuma ir Sīrijas atteikšanās no ķīmiskajiem ieročiem. Amatpersona gan piebilda, ka tā nav reāla iespēja. Tomēr uz to ātri noreaģēja Sīrijas ciešā sabiedrotā Krievija, aicinot Damasku nodot savu ķīmisko bruņojumu starptautiskās sabiedrības rokās.
Lai gan noskaņots skeptiski par Bašara al Asada vēlmi pieņem un pildīt šo piedāvājumu, Obama pieļāva, ka tā izpildes gadījumā ASV varētu atlikt uzbrukumu Sīrijai.
Sīrija otrdien paziņoja, ka piekrīt Maskavas piedāvājumam.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
