Militāra iejaukšanās Sīrijas konfliktā paaugstinās vardarbības līmeni un kalpos kā grūdiens jaunam terorisma vilnim, uzskata Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Potenciālais Amerikas Savienoto valstu trieciens Sīrijai, neskatoties uz daudzu valstu, kā arī politisko un reliģisko līderu, tostarp Romas pāvesta Franciska, striktajām iebildēm, novedīs pie vēl lielāka upuru skaita un situācijas eskalācijas, kā arī, iespējams, tālākas konflikta izplatīšanās ārpus Sīrijas robežām, Putina teikto atreferē ārvalstu mediji.
Iepriekš Maskava paziņojusi par plānu nodot ķīmiskos ieročus starptautiskai pārraudzībai, un Sīrijas valdība šo iniciatīvu apsveikusi.
Jau vēstīts, ka Krievijas amatpersonas trešdien iesniegušas ASV plānu, kurā izklāstīts, kā Sīrijas ķīmiskie ieroči varētu tikt nodoti starptautiskā pārraudzībā.
Par Krievijas plānu, kā Sīrijas ieroči varētu tikt savākti un iznīcināti, ceturtdien runās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
ASV prezidents Baraks Obama jau lūdzis Kongresu atlikt balsojumu par pilnvarojumu militārās intervences sākšanai Sīrijā.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV draud ar militāru triecienu, lai sodītu režīmu un atturētu to no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas. Pirms uzbrukuma ASV prezidents Baraks Obama lūdza Kongresu atļaut sākt militāro operāciju.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Pirmdien ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka vienīgā iespēja izvairīties no uzbrukuma ir Sīrijas atteikšanās no ķīmiskajiem ieročiem. Amatpersona gan piebilda, ka tā nav reāla iespēja. Tomēr uz to ātri noreaģēja Sīrijas ciešā sabiedrotā Krievija, aicinot Damasku nodot savu ķīmisko bruņojumu starptautiskās sabiedrības rokās.
Lai gan noskaņots skeptiski par Bašara al Asada vēlmi pieņem un pildīt šo piedāvājumu, Obama pieļāva, ka tā izpildes gadījumā ASV varētu atlikt uzbrukumu Sīrijai.
Sīrija otrdien paziņoja, ka piekrīt Maskavas piedāvājumam.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
