Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšana saskaņā ar Krievija plānu būs ārkārtīgi sarežģīta un var maz ko dot Sīrijas konflikta atrisināšanai, uzskata Starptautiskā Stratēģisko studiju centra (IISS) eksperti.
Ieroču iznīcināšanas procesā būtu jāpiedalās Krievijai un Irānai un tas ilgtu vairākus gadus, domā eksperti.
"Vēl nekad nav bijusi situācija, kurā starptautiskā kopiena mēģinājusi (..) konfiscēt un iznīcināt masu iznīcināšanas ieročus joprojām notiekoša konflikta laikā," preses konferencē par godu centra ikgadējam ziņojumam par situāciju pasaulē norādīja centra eksperts Marks Ficpatriks.
"Labākais gadījums bija Irākā, un pat tur bija nepieciešami daudzi mēneši, lai savāktu komandas, un gadi, lai iznīcinātu arsenālu. Lībijā tas prasījis daudzus gadus un joprojām viss iprīts nav iznīcināts," norādīja Ficpatriks.
"Tātad acīmredzot tas ir ārkārtīgi grūti. ASV Aizsardzības ministrija ir aplēsusi, ka būtu nepieciešami 75 000 karavīru, lai nodrošinātu ķīmiskos ieročus Sīrijā," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Ženēvā ceturtdien sākusies ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās Sīrijas krīzes jautājumā. Sagaidāms, ka sanāksme varētu ilgt vairākas dienas.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads tikmēr intervijā Krievijas televīzijai paziņojis, ka Sīrija nodos ķīmiskos ieročus starptautiskajā kontrolē, kā to paredz Maskavas ierosinājums.
ASV, Francija un Lielbritānija vēlas, lai saistībā ar Sīrijas ķīmisko ieroču nodošanu starptautiskās sabiedrības kontrolei tiktu pieņemta saistoša ANO rezolūcija, kurā ietverti arī militāri draudi. Bet Krievija paziņojusi, ka nevēlas, lai rezolūcijā tiktu minēta militāra darbība.
IISS ģenerāldirektors Džons Čipmens uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu ļaut meklējumiem pēc miera Sīrijā nogrimt šaurā jautājumā par ķīmiskajiem ieročiem.
"Pakļaut Sīrijas ķīmiskos ieročus starptautiskai kontrolei būs garš un pretrunīgi vērtēts process; šie centieni būtu jāizmanto, lai iedrošinātu, nevis izkliedētu centienus atrisināt īsto konfliktu," norādīja Čipmens.
Centra Tuvo Austrumu pētnieks Emīls Hokajems norādīja, ka Sīrijas nemiernieku vidū jūtama "atraidījuma un pamestības" sajūta.
"Es domāju, ka nākamajos mēnešos cīņas patiesībā masveidā pastiprināsies un mēs, droši vien, pieredzēsim vēl jaunus slaktiņus, tikai tāpēc, ka šobrīd valda sajūta, ka palīdzība no ārpuses nepienāk," norādīja Hokajems.
Pastāv bažas arī par to, kā panākt, lai ķīmiskie ieroči nenonāktu ekstrēmistu grupējumu rokās.
Ficpatriks uzskata, ka to iespējams nodrošināt visām valstīm, kas ir ieinteresētas Sīrijā, uzņemties atbildību, tostarp arī Krievijai un Irānai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
