ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns arī skeptiski vērtē Sīrijas paziņojumus par gatavību nodot visus tās rīcībā esošos ķīmiskos ieročus starptautiskajā kontrolē, piektdien intervijā televīzijas kanālam "France 24" atzinis ANO līderis, vēsta "Itar Tass".
ANO ģenerālsekretārs atzinis, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads "šķietami pozitīvi reaģējis uz Krievijas priekšlikumu nodot ķīmiskos ieročus un izvairīties no ASV militāra trieciena.
"Tas ir pozitīvs solis, taču es tai pat laikā novēroju zināmu skepsi starptautiskajā sabiedrībā," atzinis Gimuns, norādot, ka arī viņš piekrīt šai skepsei.
Ir svarīgi, lai Sīrijas varas iestādes labprātīgi īstenotu to, ko solīja paziņojumos, pierādot, ka Sīrijas vadība un Asads ir patiesi noskaņoti atrisināt situāciju, paudis Gimuns.
Šaubas par Sīrijas nolūku patiesumu audušas ASV un tās sabiedrotas.
Jau ziņots, ka ceturtdien Sīrija iesniegusi ANO vēstuli, kurā pauda piekrišanu pievienoties starptautiskajai konvencijai, kas aizliedz ķīmiskos ieročus.
21.augustā uzbrukumā, kas notika Damaskas pievārtē, domājams, tika izmantoti ķīmiskie ieroči. Uzbrukumā dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku. ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka vienīgā iespēja izvairīties no uzbrukuma ir Sīrijas atteikšanās no ķīmiskajiem ieročiem. Amatpersona gan piebilda, ka tā nav reāla iespēja. Tomēr uz to ātri noreaģēja Sīrijas ciešā sabiedrotā Krievija, aicinot Damasku nodot savu ķīmisko bruņojumu starptautiskās sabiedrības rokās.
Lai gan noskaņots skeptiski par Bašara al Asada vēlmi pieņem un pildīt šo piedāvājumu, Obama pieļāva, ka tā izpildes gadījumā ASV varētu atlikt uzbrukumu Sīrijai.
Sīrija otrdien paziņoja, ka piekrīt Maskavas piedāvājumam.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
