Foto: Faculty of Geosciences, Utrecht University
Analizējot neparastu Marsa reljefu, zinātnieki izteikuši pieļāvumu, ka tur atradies pazemes ledus ezers, un, kad tas izkusis, notikusi katastrofa – krāterī iegāzušies ieži, kuri seguši ezeru, bet ūdens daudzums, kas gāzies pāri ezera malām, bijis lielāks nekā Baikāla ezerā, ziņo "RIA Novosti", atsaucoties uz Utrehtas Universitātes pētījumu.

Universitātes zinātnieki prezentējuši savu pētījumu Eiropas planētu pētniecības kongresā Londonā.

Pētnieks Manuels Rods skaidrojis, ka aptuveni pirms 3,5 miljardiem gadu krāteris "Arama Haoss" uz Marsa bija pildīts ar ledu, kuru sedza aptuveni divu kilometru biezi ieži. Šis iežu slānis sargājis ledu no siltuma, taču ledus pakāpeniski kusa no siltuma, kas nācis no planētas dzīlēm.

Rezultātā ieži iebrukuši krāterī, bet pāri tā malām gāzušies simti tūkstoši kubikmetru ūdens. Mēneša laika ūdens ir izveidojis ieleju 10 kilometru garumā un 2 kilometru dziļumā.

Zinātnieki pieļauj, ka Marsa dzīlēs aizvien var atrasties ledus ezeri, kuri vēl nav izkusuši.

Pazemes ezeri, pēc zinātnieku domām, liecinot, ka Marss ļoti ātri pārvērtās par aukstu planētu, līdz ar to šādos ezeros vēl varēja saglabāties priekšnoteikumi dzīvības pastāvēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit