Saskaņā ar Spānijas likumiem, tikai centrālā valdība var ierosināt šādu nobalsošanu. Jūlijā Katalonijas vadītājs Artūrs Mass pieprasījis Spānijas valdībai sarīkot referendumu par Katalonijas neatkarību.
Rahojs atbildējis tikai tagad, trīs dienas pēc vērienīgās akcijas "Katalonijas ceļš" - pēc 1989.gadā notikušā "Baltijas ceļa" parauga rīkotās dzīvo cilvēku ķēdes 400 kilometru garumā. Šādi katalonieši vēlējušies parādīt, ka vēlas neatkarību no Spānijas.
Atbildē Katalonijai Rahojs norāda, ka "saites, kas mūs vieno, nevar saraut bez lieliem finanšu zaudējumiem". Vēstulē Masam Spānijas premjers arī neprecizē, par ko tieši varētu būt piedāvātās sarunas.
Iepriekš Rahojs vairākkārt paudis, ka neatbalsta Katalonijas neatkarības referendumu, un solījis bloķēt jebkādus mēģinājumus to sarīkot.
Mass savukārt jau paziņojis, ka ir gatavs apspriest jaunu nodokļu režīmu Katalonijai, taču tas neatceļ jautājumu par referendumu.
Šogad janvāri Katalonijas parlaments pieņēmis neatkarības deklarāciju, taču drīz vien Spānijas Satversmes tiesa apturējusi tās darbību. Saskaņā ar sociologu aptaujām, vairāk nekā puse no 7,5 miljoniem Katalonijas iedzīvotāju atbalsta neatkarību un atdalīšanos no Spānijas. Viņuprāt, Katalonija nodrošina gandrīz 25% no Spānijas iekšzemes kopprodukta, taču saņem no valsts budžeta neproporcionāli maz līdzekļu.
Jau vēstīts, ka vairāki simti tūkstošu cilvēku trešdien piedalījušies akcijā "Katalonijas ceļš", sadodoties rokās un izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi demonstrētu savu vēlmi pēc neatkarības no Spānijas.
Kataloņu neatkarības centieni ar lielu spēku uzvirmoja pirms gada, kad Nacionālajā dienā ielās izgāja pusotrs miljons cilvēku. Šobrīd kataloņi jūtas tā, it kā no neatkarības viņus šķirtu viens solis, taču Madride kategoriski iebilst pret provinces premjerministra Artūra Masa apsolīto referendumu par pašnoteikšanos, kuru paredzēts rīkot 2014.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
