Francija, Lielbritānija un ASV mēģinās panākt “spēcīgu” ANO rezolūciju Sīrijas ķīmiskās atbruņošanas jautājumā, par Francijas prezidenta Fransuā Olanda pirmdien paziņoto vēsta raidsabiedrība BBC.
Ar Krievijas starpniecību noslēgtā vienošanās paredz, ka Sīrijai nedēļas laikā jāsniedz informācija par saviem ķīmisko ieroču krājumiem, bet bīstamais bruņojums jāiznīcina līdz 2014. gada vidum.
Ja nosacījumi netiks izpildīti, vienošanās ievērošanu varētu mēģināt panākt ar ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā kā galējais līdzeklis būtu spēka pielietošana, skaidro BBC.
Pirms vienošanās panākšanas ASV draudēja ar uzbrukumu Sīrijai par 21. augustā notikušu ķīmisko uzbrukumu pie Damaskas, kurā Vašingtona apsūdz prezidenta Bašara al Asada valdību, kas notikušajā vaino nemierniekus.
Pirmdien Parīzē Sīrijas jautājumu apsprieda Francijas prezidents Olands, ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
Politiķi bija vienisprātis, ka Sīrijas atbruņošanai jānotiek saskaņā ar precīzu laika grafiku, pēc tikšanās paziņoja Olands.
Jau ziņots, ka sestdien panākta Vašingtonas un Maskavas vienošanās, kas paredz Sīrijas ķīmisko ieroču likvidēšanu. Vienošanos izdevies panākt "daļēji" arī tāpēc, ka pastāvējuši ticami draudi pielietot pret Sīriju militāru spēku, šādi sodot Damaskas režīmu par 21.augustā uzbrukumu, kas notika Damaskas pievārtē, un kurā, domājams, tika izmantoti ķīmiskie ieroči. Uzbrukumā dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku. ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
Atbilstoši nemiernieku un Vašingtonas versijai ķīmiskos ieročus ir pielietojuši valdības spēki . Oficiālā Damaska šīs apsūdzības kategoriski noraida un apsūdz nemierniekus, ka tie, sarīkojot ķīmisko ieroču uzbrukumu un melīgi apsūdzot valdību, gribējuši panākt savu ārzemju patronu militāru intervenci Sīrijā.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
