Ir "pārliecinoši pierādījumi", ka 21. augustā notikušajā raķešu uzbrukumā Sīrijas galvaspilsētā Damaskā izmantota zarīna gāze, atsaucoties uz ANO ziņojumu, kuru paredzēts publiskot vēlāk pirmdien, vēsta raidsabiedrība BBC.
Teksts saskatāms fotogrāfijā uz ziņojuma pirmās lapas, ko ANO ģenerālsekretāram Banam Kimūnam pasniedz ANO galvenais ķīmisko ieroču izmeklētājs Ake Selstroms.
"Mūsu ievāktie vides, ķīmiskie un medicīniskie paraugi sniedz skaidru un pārliecinošu pierādījumu, ka Damaskas Goutas apkārtnē 21. augustā tika izmantotas nervu aģentu zarīnu saturošas zeme-zeme raķetes," ziņojuma tekstu atstāsta BBC.
Dokuments gan nenosaka, kura karojošā puse atbildīga par 21. augusta uzbrukumu. ASV apgalvo, ka vainīga ir Sīrijas valdība un draudēja ar militāru uzbrukumu, tikmēr oficiālā Damaska un tās sabiedrotā Maskava notikušajā vaino bruņotos nemierniekus.
Iepriekš ANO ziņoja, ka izmeklē 14 iespējamus ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumus Sīrijā, kas notikuši kopš konflikta sākuma 2011. gadā.
"Secinājums ir tāds, ka ilgstošajā konfliktā Sīrijas Arābu Republikā starp pusēm ir izmantoti ķīmiskie ieroči...pret civiliedzīvotājiem, tai skaitā bērniem, salīdzinoši lielos apmēros," teikts ziņojumā.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns pirmdien ar ziņojumu iepazīstinās ANO Drošības padomi un medijus, norāda BBC.
Zarīns ir bezkrāsains, bez garšas un smaržas, tāpēc cilvēks pats ar savām maņām nevar noteikt tā klātbūtni gaisā. Zarīns sākotnēji ir šķidrums, kurš ātri tvaiko un izplatās gaisā. Tiek uzskatīts, ka šī nervu gāze ir 20 reizes spēcīgāka par cianīdu.
Indīgā gāze ietekmē nervu sistēmu un parasti izraisa elpošanas mazspēju. Saindēšanās simptomi parādās dažas sekundes pēc vielas uzņemšanas, bet nāve var iestāties vienas līdz desmit minūšu laikā. Ja zarīns uzņemts šķidrā veidā, saindēšanās simptomi var parādīties līdz pat 18 stundām vēlāk.
Ar zarīnu var saindēties uzņemot to caur ādu, ieelpojot un kopā ar pārtiku, vai ūdeni.
Vieglas saindēšanās gadījumā simptomi var būt acu kairinājums, iesnas, neskaidra redze, siekalošanās, klepus, spiedoša sajūta krūtīs, caureja, apjukums, miegainība un slikta dūša.
Nopietnas saindēšanās gadījumā ir elpošanas traucējumi, samaņas zudums un paralīze, bet nāve var iestāties dažu minūšu laikā, ja netiek sniegta medicīniskā palīdzība. Lai saindēto personu glābtu, nekavējoties ir jāievada pretinde - atropīns un fizostigmīns.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka vienīgā iespēja izvairīties no uzbrukuma ir Sīrijas atteikšanās no ķīmiskajiem ieročiem. Amatpersona gan piebilda, ka tā nav reāla iespēja. Tomēr uz to ātri noreaģēja Sīrijas ciešā sabiedrotā Krievija, aicinot Damasku nodot savu ķīmisko bruņojumu starptautiskās sabiedrības rokās.
Sīrija piekrita Maskavas piedāvājumam un sestdien ASV vienojās ar Krieviju par Sīrijas ķīmisko atbruņošanu.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
