Krievija joprojām uzskata, ka par 21. augustā Damaskā notikušo ķīmisko uzbrukumu ir atbildīgi nemiernieki, lai gan Francija paziņojusi, ka ANO pirmdien publiskotais ziņojums tikai apstiprina aizdomas, ka uzbrukumu sarīkojuši valdības spēki, vēsta aģentūra “Reuters”.
Savus pretējos uzskatus dienu pēc ANO ekspertu ziņojuma, kurā secināts, ka raķešu apšaudē Damaskā izmantots zarīns, Krievijas un Francijas ārlietu ministri pauduši otrdien Maskavā. Francijas pārstāvis Maskavā centies pārliecināt Krieviju par nepieciešamību pieņemt stingru ANO Drošības padomes rezolūciju Sīrijas ķīmiskās atbruņošanas jautājumā.
"Mums ir nopietns pamats domāt, ka tā bija provokācija," runājot par uzbrukumu, kurā saskaņā ar ASV datiem gājuši bojā vairāk nekā 1400 cilvēku, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Ministrs norādīja, ka konflikta laikā ir notikušas vairākas provokācijas. "Tās visas pēdējo divu gadu laikā ir ar mērķi panākt ārvalstu intervenci," uzskata Lavrovs.
ANO izmeklēšana norāda, ka ir izmantoti ķīmiskie ieroči, bet tajā nav "atbildes uz daudziem jautājumiem", tai skaitā par ieroču izcelsmi, norāda Sīrijas režīma ciešās sabiedrotās valsts ministrs.
ANO ekspertu ziņojumā norādīts, ka gūti "pārliecinoši pierādījumi" par to, ka 21.augstā uzbrukumā Gutas rajonam, uz austrumiem no Damaskas, izmantota zarīna gāze.
ANO ekspertiem nav pilnvaru paziņot, kurš veica šo uzbrukumu, bet Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss jau paziņoja, ka ekspertu ziņojums nestāj šaubas par to, ka ķīmisko ieroču uzbrukumā vainojams Asada režīms.
Uz režīma vainu norādot izmantotais zarīna daudzums, raķešu lidojuma trajektorija, uzbrukumam nepieciešamais aprīkojums un citi faktori, kas nešaubīgi norāda uz režīma vainu, pamatoja ministrs. Līdzīgu viedokli ir paudušas arī ASV. Par labu šim viedoklim liecina arī tas, ka uzbrukumā izmantotas zeme-zeme tipa raķetes, kādas esot tikai Sīrijas valdības rīcībā.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka vienīgā iespēja izvairīties no uzbrukuma ir Sīrijas atteikšanās no ķīmiskajiem ieročiem. Amatpersona gan piebilda, ka tā nav reāla iespēja. Tomēr uz to ātri noreaģēja Sīrijas ciešā sabiedrotā Krievija, aicinot Damasku nodot savu ķīmisko bruņojumu starptautiskās sabiedrības rokās.
Sīrija piekrita Maskavas piedāvājumam un sestdien ASV vienojās ar Krieviju par Sīrijas ķīmisko atbruņošanu.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
