Otrdienas naktī inženieriem sarežģītā operācijā veiksmīgi izdevās pacelt vertikāli ilgāk nekā gadu uz klints Tirēnu jūrā guļošo kruīzu kuģi "Costa Concordia", kas ir pirmais solis milzu kuģa izvākšanā no Itālijas piekrastes.
Pēc ilgiem mēnešiem sāļajā ūdenī ir aplupis zilā krāsā uz luksusa kruīzu kuģa korpusa rakstītais nosaukums "Costa Concordia", bet jūras dibens joprojām ir nosēts ar sauļošanās krēsliem, kas avārijas brīdī nobiruši no atklātajiem klājiem, raidsabiedrība CNN apraksta kuģa glābšanas komandas zem ūdens safilmētos kadrus.
Gar izbirušajām mēbelēm peld zivis, bet dažu krēslu auduma polsterējums jau apaudzis ar ūdenszālēm. Jūras pamatni klāj apavi, matrači, paplātes un tūkstošiem galda piederumu, kas atmirdz ūdenslīdēju starmešu gaismās, zemūdens ainu raksturo raidsabiedrība.
2012.gada 13.janvāra vakarā "Costa Concordia" uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā. Avārijas brīdī uz kuģa atradās 4229 cilvēki. Kuģa avārijā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, no tiem divi joprojām nav atrasti.
Dziļi iekšā pašā kuģī nirēji nav bijuši gandrīz gadu. Kuģa izcelšanas darbinieki strādā tikai kuģa ārpusē un bez krasta apsardzes pārstāvju pavadības, atskaitot darbam nepieciešamās vietas, tiem kuģī iekļūt nav atļauts.
Tas ir ne tikai tāpēc, ka kuģis joprojām ir pilns ar pasažieru personīgajām mantām, kuras kompānija cer atdot to īpašniekiem, bet arī tāpēc, ka vraks joprojām tiek uzskatīts par nozieguma vietu 32 cilvēku nāves izmeklēšanā, kurā apsūdzēts kapteinis Frančesko Sketino.
Pēdējo reizi ūdenslīdēji daļēji nogrimušajā kuģī devās, lai meklētu divus līdz šim vēl neatrastos traģēdijas upurus, kuri varētu būt kuģa telpās, vai kaut kur zem kuģa vraka.
Tuvākajās nedēļās pēc avārijas ūdenslīdēji kuģa iekšpusi raksturoja kā "toksisku sautējumu" no izlijušas eļļas, pūstoša ēdiena un peldošiem priekšmetiem. Uz kuģa atrodas pieci milzīgi restorāni, kas visi 2012. gada 13. janvārī darbojās, tāpēc ūdenī nonāca daudz ēdamā.
Vairāk nekā 10 kuģa virtuvēs un saldētavās glabājas ēdiens 4200 pasažieru un komandas barošanai nedēļas garumā, piedevām vēl papildus krājumi, ko visi kruīzu kuģi vadā līdzi ārkārtas gadījumam.
Daudzas saldētavas ir saplīsušas un to saturs nokļuvis ūdenī. Kopš katastrofas krietni ir palielinājusies kaiju kolonija uz Džiljo salas, jo ūdens virspusē uzpeldējusī pārtika nodrošina barību, raksturo CNN.
Vietējie zvejnieki stāsta, ka avārija ir mainījusi arī citu zemūdens dzīļu iemītnieku dzīvi. Zivis ir kļuvušas lielākas un grūtāk noķeramas, jo ir labi paēdušas ar no kuģa ūdenī nonākušajiem labumiem.
Nirēji kuģī saskārās ar dažādiem draudiem, stāsta Krasta apsardzes ūdenslīdēju komandas vadītājs Rodolfo Raiteri. Tie bija gan peldoši naži, gan palagi un aizkari, kas var viegli sapīties nirēja drošības auklā. Tāpat kuģī bija daudz peldošu krēslu, nogrimuši šķīvji un daudz citas drazas.
Restorānu galdi kuģos ir pieskrūvēti pie grīdas, lai nemierīgā jūrā nešļūktu pa grīdu un neievainotu pasažierus. Raiteri apraksta dīvaino skatu, kā ūdenslīdēji peldējuši gar sānos stāvošiem galdiem, dažkārt sastopoties ar peldošām šampanieša pudelēm.
Viens no pēdējiem cilvēkiem, kurš dzīvs izglābts no avarējušā kuģa, ir apkalpes loceklis Manriko Giampedroni. Viņa kāja bija iesprūdusi starp nokritušām mēbelēm daļēji applūdušā ēdamzālē. Viņš 36 stundas izdzīvojos ēdot ūdenī peldošo pārtiku un dzerot kofeīnu saturošus dzērienus, jo aizmigšana nozīmētu noslīkšanu, skaidro CNN.
Viens no iemesliem, kāpēc "Costa Concordia" nolemts izcelt, nevis izjaukt turpat jūrā, ir dažādas kaitīgas vielas, kas varētu izplūst jūrā, un pasažieru personīgās mantas, kas atrodas kuģa 1500 kajītēs. Lai gan kuģa degvielas tvertnes ir izsūknētas, smērvielas joprojām atrodas dzinējos, bet virtuvēs ir daudz cepamās eļļas un citas ūdenī nešķīstošas vielas, kas piesārņotu jūru. Tāpat ūdenī nonāktu milzums sīku priekšmetu, matraču daļas, stikli un pudeles.
Visas kuģī esošās mantas paredzēts atdot to īpašniekiem, lai arī cik bojātas tās būtu. Tomēr varētu paiet vēl mēneši, līdz kuģis tiks nogādāts krastā un sagatavots izjaukšanai. Bažas rada divus mēnešus pēc nogrimšanas pazudušais kuģa zvans, tas norāda, ka nozagtas teorētiski varētu būt arī citas mantas, sevišķi dārgie priekšmeti no kuģa dāvanu veikaliem.
Daudzu pasažieru privātās mantas, to skaitā nauda un dārglietas, domājams, joprojām atrodas slēgtās kajītēs, jo avārijas brīdī "Costa Concordia" bija ceļā tikai aptuveni trīs stundas un, domājams, ka vairums pasažieru neizpakotu bagāžu atstāja istabiņās, un devās uz restorāniem, skaidro CNN.
Kāds koferis deviņus mēnešus pēc avārijas nogādāts tā īpašniekam, kad izskalots netālajā Elbas salā. Vēl daudz somu ūdenslīdēji redzējuši jūras dibenā.
Jau ziņots, ka Itālijas piekrastē pirmdien sākās vērienīga pagājušajā gadā avarējušā milzīgā kruīzu kuģa "Costa Concordia" izcelšanas operācija. Otrdienas naktī kuģi izdevās dabūt vertikālā pozīcijā un novietot uz jūras dzelmē izveidotas platformas.
Kuģa sasvēršanai izmantoja ūdens svaru, kuru sapildīja pie korpusa piestiprinātās milzīgās metāla tvertnēs un milzīgas metāla troses. Tas bija jādara ļoti uzmanīgi, lai nebojātu 18 mēnešus ūdenī daļēji iegrimušo korpusu. Ap kuģi izvietotas bonas gadījumam, ja no vraka izplūst toksiskas vielas.
Vēlāk, kad kuģis būs stabilizēts un sagtavots vilkšanai, pie sāniem piestiprinātās tvertnes iztukšos un tās pacels kuģi virs ūdens. Tomēr tas varētu notikt tikai pēc vairākiem mēnešiem. Glābšanas projekts līdz šim ir izmaksājis 600 miljonus eiro (419 miljoni latu), bet paredzams, ka izmaksas turpinās pieaugt.
Kuģis bija jāizceļ steidzami, jo milzīgais korpuss nav paredzēts gulēšanai uz sāna un bija sācis zaudēt stiprību, pēc ūdenī pavadītā laika kuģa korpuss saspiedies par trīs pilniem metriem, norāda CNN.