No ASV varas iestādēm bēguļojošais slepenu izlūkdienestu informāciju nopludinājušais Edvards Snoudens ir izvirzīts prestižajai Eiropas Savienības (ES) Saharova balvai, vēsta aģentūra "Reuters".
Krievijas patvērumu ieguvušais Snoudens ir viens no septiņiem kandidātiem, kuru Eiroparlaments izvirzījis cilvēktiesību balvai par domas brīvību, ko iepriekš saņēmis bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela un Mjanmas opozīcijas līdere Auna San Su Čži.
Nominācija varētu sarūgtināt Vašingtonu, kura Snoudenu vēlas tiesāt par apsūdzībām spiegošanā.
Snoudenu balvai izvirzījusi Eiroparlamenta "zaļo" partija, kas pamato, ka viņš, atklājot slepeno ASV izlūkdienestu interneta un telefonsakaru izspiegošanas programmu, izdarījis "milzīgu pakalpojumu" cilvēktiesībām un Eiropas pilsoņiem.
"Edvards Snoudens riskēja ar savu dzīvību, lai palīdzētu mums aizsargāt savējo, un viņš ir pelnījis būt apbalvots par ASV un Eiropas slepeno dienestu sistemātisko pilsoniskās brīvības pārkāpumu atmaskošanu," teikts "zaļo" paziņojumā.
Starp citiem balvai nominētajiem ir "Taliban" kaujinieku sašautā Pakistānas meiteņu tiesību aktīviste Malala Jusafza un bijušais Krievijas naftas magnāts – prezidenta Vladimira Putina kritiķis - Mihails Hodorkovsis.
30. septembrī parlamenta komitejas balsos par trim finālistiem. Pēc tam tiks izvēlēts uzvarētājs, kuru apbalvos 10. oktobrī.
Bijušais ASV izlūkdienestu tehniskais līgumdarbinieks Snoudens jūnija sākumā britu laikrakstam "The Guardian" nodeva slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
ASV jūnijā Snoudenam izvirzīja apsūdzības spiegošanā un valsts īpašuma zādzībā. ASV varas struktūras tad izsludināja viņu starptautiskajā meklēšanā.
Snoudens atrodas Krievijā, kur viņam piešķirts politiskais patvērums.
Eiroparlamenta Saharova balva, kas nosaukta padomju kodolfiziķa un disidenta Andreja Saharova vārdā, kopš 1988.gada ik gadu tiek piešķirta cilvēkiem vai organizācijām, kas devušas būtisku ieguldījumu cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju. Balvu pasniedz kopā ar naudas prēmiju 50 000 eiro (35 000 latu).
Pirmais tās laureāts bija Nelsons Mandela, kurš cīnījās pret aparteīda režīmu Dienvidāfrikas Republikā, bet vēlāk kļuva par tās prezidentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
