Delfi foto misc. - 22895
Foto: AFP/Scanpix
Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss piedāvā komunistiskā teroristu grupējuma "Kolumbijas revolucionārie bruņotie spēki" (FARC) kaujiniekiem imunitāti un nesodāmību, piektdien paziņoja viņa priekštecis Alvaro Uribe.

Bijušais Kolumbijas prezidents, kurš šonedēļ paziņoja par atgriešanos politikā, norādīja, ka politika, kuru viņš pats īstenojis, atrazdamies valsts galvas krēslā, palīdzējusi teroristus "iespiest stūrī".

Uribe, kurš jau iepriekš asi kritizējis Santosa uzsākto miera procesu, norādīja, ka vēlēšanās kolumbieši pilnvarojuši jauno prezidentu turpināt "mūsu drošības politiku un mūsu ieguldījumus sociālajā sfērā".

Taču Santoss novērsies no līdzšinējās politikas, intervijā aģentūrai AFP norādīja Uribe, kas šobrīd uzturas Paragvajā.

Santosa valdība piedāvā "terorismam nesodāmību", uzsvēra acīmredzami aizkaitinātais Uribe.

FARC "ir pastrādājuši visbriesmīgākos noziegumus, sākot ar bērnu rekturtēšanu, meiteņu izvarošanu [un beidzot] ar mīnētu automašīnu spridzināšanu", norādīja bijušais prezidents.

Viņš piebilda, ka nav nekādas starpības starp noziegumiem, kurus pastrādājuši narkomafija un komunisti.

Uribe uzskata, ka Santosa uzsāktais miera process paver ceļu arī Kolumbijā nākt pie varas tādiem politiķiem, kas sekos Kubas komunistiskā līdera Fidela Kastro un Venecuēlas bijušā kreisi populistiskā un autoritārā prezidenta Ugo Čavesa pēdās.

Uribe, kas vairs nevar pretendēt uz prezidenta amatu, šonedēļ paziņoja, ka startēs Senāta vēlēšanās, pārstāvot viņa jaunizveidoto Demokrātiskā centra partiju.

Pagājušā gada novembrī Kolumbijas valdība uzsāka ar FARC miera sarunas, kas joprojām turpinās Havanā.

Augusta beigās Santoss paziņoja, ka valdība ir gatava, cik drīz vien iespējams, uzsākt sarunas arī ar otru lielāko komunistu bruņoto grupējumu Nacionālā atbrīvošanās armija (ELN).

FARC jau gandrīz 50 gadus cīnās pret Kolumbijas valdību.

Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC gadsimtu mijā izdevās paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas tika iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.

Tiek lēsts, ka FARC rindās šobrīd ir aptuveni 8000 bruņotu kaujinieku, kas ir uz pusi mazāk nekā 2001.gadā. Otra mazāka komunistu grupējuma - ELN - sastāvā varētu būt vēl nepilns pusotrs tūkstotis vīru. Pēdējā laikā abi teroristu grupējumi sākuši sarunas par apvienošanos.

Saskaņā ar valdības aplēsēm bruņotais konflikts, kas ilgst kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, prasījis vairāk nekā 600 000 dzīvību, lai gan saskaņā ar citiem novērtējumiem upuru skaits varētu būt 220 000.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!