Tiesa arī aizliegusi visus "Musulmaņu brālības" atzarus un tai piederošās organizācijas, ziņoja aģentūra MENA. Tas, iespējams, nozīmē vēršanos pret "Musulmaņu brālības" politisko atzaru - "Taisnīguma un attīstības partiju".
Spriedums ir daļa no vēršanās pret islāmistu kustību, kas sākās pēc asiņainām sadursmēm augustā Kairā. Nekārtībās Ēģipte ieslīga pēc tam, kad, reaģējot uz miljoniem ar islāmistu prezidenta Mohameda Mursi valdīšanu neapmierināto iedzīvotāju protestiem, armija trešajā jūlijā demokrātiski ievēlēto prezidentu gāza no amata.
"Musulmaņu brālība" pēc tam rīkoja nemitīgus protestus, pieprasot Mursi atjaunošanu amatā, notika pretēju viedokļu paudējus, kā ari demonstrantu un policijas sadursmes.
Vardarbība savu kulmināciju sasniedza 14. augustā, kad policija devās ar spēku izdzenāt divas lielas Mursi atbalstītāju nometnes Kairas centrā. Bojā gāja simtiem cilvēku, bet pagaidu valdībā izskanēja aicinājums "Musulmaņu brālību" likvidēt. Pavisam nemieros boja gāja vairāk nekā 1000 cilvēku, to skaitā aptuveni 100 karavīru un policistu.
Reģionā ietekmīgā islāmistu organizācija "Musulmaņu brālība" dibināta 1928. gadā. 1954. gadā to oficiāli likvidēja Ēģiptes militārā pārvalde. Kustība atklātu un redzamu darbību Ēģiptē atsāka pēc ilggadējā prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas 2011. gadā. Organizācijas biedrs Mohameds Mursi kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto valsts prezidentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
