Inspektori izmeklēs ziņas par ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumiem Serākibā un divās citās vietās netālu no ziemeļu pilsētas Alepo, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
"Mēs esam gandarīti, ka mūsu prezidenta aicinājumi ANO ekspertiem atgriezties Sīrijā un izmeklēt citus gadījumus ir nesusi augļus," Rjabkovs paziņoja parlamenta deputātiem.
ANO izmeklēšana minētajās vietās bija paredzēts vēl pirms 21. augusta nāvējošā ķīmiskā uzbrukuma Damaskā. Inspektori secināja, ka uzbrukumā Damaskas piepilsētās izmantots zarīns. Ekspertu ziņojumā nenorāda, kurš ir atbildīgs par uzbrukumu, bet ASV un Francija uzsver, ka uzbrukumu sarīkot bija pa spēkam tikai Sīrijas valdībai.Vašingtona uzsver, ka uzbrukumā gāja bojā vairāk nekā 1400 cilvēku.
Tikmēr Damaska un Maskava notikušajā apsūdz pret režīmu karojošos nemierniekus un pieprasa Rietumiem neapgāžami pierādīt Sīrijas valdības vainu.
Rjabkovs kritizēja ANO ziņojumu, saucot to par vienpusīgu un balstītu uz nepietiekamu informācijas daudzumu.
ANO kara noziegumu izmeklētājiem ir ziņas par pavisam 14 iespējamiem ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumiem kopš konflikta sākuma 2011. gadā. Jūlijā prezidenta Bašara al Asada valdība piekrita atļaut ANO inspektoriem atļaut izmeklēt iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu Alepo tuvumā. Šajos uzbrukumos karojošās puses vainoja viena otru.
Pēc virknes šķēršļu zviedru zinātnieka Akes Selstroma vadītā komanda Damaskā beidzot ieradās 18. augustā. Izmeklētāji gatavojās doties uz valsts ziemeļiem sākt savu misiju, kad 21. augustā pienāca ziņas par ķīmisko uzbruku Damaskā.
Pēc dažām dienām Sīrijas valdība atļāva inspektoriem izmeklēt Damaskas uzbrukumu. Paņēmuši paraugus un nointervējuši aculieciniekus, eksperti Sīriju pameta, jo pastāvēja iespēja, ka tuvākajās dienās notiks ASV militārais trieciens, lai sodītu režīmu par toksisko gāzu lietošanu.
Uzbrukuma draudi mazinājās 14. septembrī, kad ASV un Krievija vienojās par plānu iznīcināt Sīrijas ķīmisko ieročus. Maskava un Vašingtona cer šonedēļ pabeigt izstrādāt ANO rezolūciju par Sīrijas ķīmisko atbruņošanu, otrdien piebilda Rjabkovs.
Tomēr Krievija neatbalstīs rezolūciju, kas paredzēs soda sankcijas saskaņā ar ANO Hartas septīto nodaļu, ja Damaska nepildīs savas saistības, piebilda Rjabkovs.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
