Izraēlai ir jāpievienojas Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, lai visas kodolaktivitātes Tuvo Austrumu reģionā tiktu pakļautas starptautiskai kontrolei, ceturtdien runājot ANO kodolatbruņošanās konferencē, sacīja Irānas prezidents Hasans Rohani.
Irānas jaunais valsts galva, runājot kā pašreizējais Nepievienojošos valstu kustības līderis, uzsvēra, ka centieniem Tuvos Austrumus pasludināt par kodolbrīvu zonu nav bijis sekmju.
"Izraēlai - vienīgajai valstij, kas šajā reģionā nav pievienojusies Kodolieroču neizplatīšanas līgumam - tam ir jāpievienojas bez kavēšanās," forumā uzsvēra Rohani.
Kad tas notiks, "visas kodolaktivitātes šajā reģionā" būs pakļautas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) uzraudzībai.
"Nevienai valstij nevajadzētu būt kodolieročiem, jo nav pareizu roku šiem nepareizajiem ieročiem," auditorijai, kurā atradās arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns, sacīja Rohani.
Izraēla tiek uzskatīta par vienīgo Tuvo Austrumu kodolvalsti, kaut arī oficiāli Telaviva to nedz apstiprina, nedz noliedz. Militārie eksperti ir pārliecināti, ka Izraēlas arsenālā ir 200 atombumbu.
Kopš Dimonas kodolreaktora būvniecības pabeigšanas Negevas tuksnesī 1965.gadā Izraēla ir apzināti radījusi neskaidrības aizsegu ap tās kodolprogrammu. 1969.gadā Izraēla panāca vienošanos ar ASV, ka ebreju valsts atturēsies no paziņojumiem par tās kodolpotenciālu un neveiks kodolizmēģinājumus, savukārt Vašingtona apņēmās neizdarīt spiedienu šajā jautājumā.
Gluži kā vēl vairākas kodolvalstis, tostarp Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja, arī Izraēla nav Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts, kas tai ļauj izvairīties no IAEA pārbaudēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
