Apvienoto Nāciju Organizācijas (AVO) Drošības padome vienbalsīgi pieņēmusi rezolūciju attiecībā uz Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Rezolūcija uzliek par pienākumu Sīrijai iznīcināt visus ķīmisko ieroču krājumus, kā arī nodrošināt starptautiskajiem inspektoriem iekļūšanu valstī. Tāpat dokumentā tiek nosodīta ķīmisko ieroču lietošana Sīrijā, taču tajā neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm nav nosaukta par vainīgu.
Raidsabiedrība atzīmē, ka šis ir pirmais juridiski saistošais dokuments attiecībā uz Sīriju, kas pieņemts kopš 2011.gada, kad valstī sākās pilsoņu karš.
Rezolūcijas tekstu ANO drošības padome saskaņoja teju divas nedēļas un ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns to nosaucis par vēsturisku.
ANO Drošības padomes balsojums notika dažas stundas pēc tam, kad Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas (OPCW) eksperti Hāgā bija pieņēmuši lēmumu, ko nosaukuši par vēsturisku attiecībā uz Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu un kas paredz tos iznīcināt līdz 2014.gada vidum. Lēmums paredz apsekojumus Sīrijā no 1.oktobra.
ANO inspektori patlaban pēta septiņas epizodes ķīmisko ieroču pielietošanai Sīrijā, no kurām trīs bijušas pēc 21.augusta, kad notikumi Damaskas priekšpilsētā raisīja draudus par militāra spēka pielietošanu pret Sīriju.
Paziņojumā presei Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) apsveic ANO Drošības padomes rezolūcijas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas Izpildu padomes ārkārtas sanāksmes lēmuma pieņemšanu, kas nosaka procedūras Sīrijas ķīmisko ieroču ātrai un pārbaudāmai iznīcināšanai.
Latvija ir gandarīta, ka 21. augusta ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas apkārtnē ir guvis skaidru un juridiski saistošu starptautiskās sabiedrības atbildes rīcību, norāda ĀM, uzsverot, ka tā sagaida šī lēmuma nekavējošu, pārbaudāmu izpildi un pilnīgu sadarbību no Sīrijas puses.
Latvija tāpat kā ANO Drošības padomes valstis iestājas par to, ka 21. augusta uzbrukumā un citos Sīrijā pastrādātajos kara noziegumos vainīgie ir jāsauc pie atbildības.
Kara noziedznieki ir jātiesā Starptautiskajā krimināltiesā, norāda ĀM, uzsverot, ka Latvija saglabā stingru pārliecību, ka visaptveroša politiska vienošanās ir vienīgais veids, kā nodrošināt Sīrijas konflikta ilgtspējīgu risinājumu un pauž cerību uz drīzu vienošanos par Ženēvas konferences Sīrijas konflikta noregulējumam organizēšanu
Jau vēstīts, ka ANO Drošības padome divas nedēļas centās vienoties par rezolūciju Sīrijas ķīmiskās atbruņošanās lietā.
ASV un Krievijas panāktā vienošanās paredz, ka Sīrijai, kura paudusi gatavību atteikties no ķīmiskajiem ieročiem, jāiesniedz detalizēta atskaite par savu ķīmiskā bruņojuma arsenālu un tā ražošanu, ko Damaska jau ir izdarījusi. Pēc tam jānodrošina starptautisko inspektoru piekļuve ar ķīmiskajiem ieročiem saistītos objektos, kam sekotu ieroču iznīcināšana.
Vienošanās vismaz uz laiku ir novērsusi ASV solīto militāro triecienu Sīrijai, lai sodītu režīmu par 21. augustā notikušu ķīmisko uzbrukumu, kurā Vašingtona apsūdz oficiālo Damasku, kas savu vainu kategoriski noliedz.
Rietumvalstis gan ir skeptiskas par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdības patieso vēlmi sadarboties un pildīt vienošanos. Tikmēr eksperti paredz, kaķīmisko ieroču iznīcināšana var izrādīties daudz grūtāks un garāks process, nekā plānots.
ANO ekspertu ziņojums liecina, ka 21. augusta uzbrukumā pie Damaskas izmantots zarīns, kas šauts ar zeme - zeme raķetēm. ASV dati liecina, ka minētajā uzbrukumā bojā ir gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Francija un ASV uzskata, ka ANO ziņojums, kurš gan nenosaka uzbrukumā vainojamo pusi, skaidri norāda uz Sīrijas režīma atbildību.
Uz režīma vainu norādot izmantotais zarīna daudzums, raķešu lidojuma trajektorija, uzbrukumam nepieciešamais aprīkojums un citi faktori, kas nešaubīgi norāda uz režīma vainu. Par labu šim viedoklim liecina arī tas, ka uzbrukumā izmantotas zeme-zeme tipa raķetes, kādas esot tikai Sīrijas valdības rīcībā.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
