Otrdien Damaskā ieradīsies starptautiskie ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas eksperti, lai sāktu Sīrijas ķīmiskā bruņojuma iznīcināšanu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Šī ir pirmā reize, kad Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai (OPCW) lūgts iznīcināt valsts ķīmisko ieroču arsenālu kara laikā. Inspektorus sagaida biedējošs uzbrukums, paredz korespondenti.
Inspektori pavadīja nakti Libānā un otrdien dodas uz Damasku. Vispirms viņi Sīrijas Ārlietu ministrijā pārrunās operācijas gaitu, tad ķersies pie ieroču krājumu pārbaudes un novērtēšanas.
Tam sekos ķīmisko ieroču ražošanai un sagatavošanai paredzētā ekipējuma, kā arī to nogādāšanai paredzētās munīcijas iznīcināšana. Šo darbu ir jāpabeidz līdz novembrim.
Septiņi no 19 deklarētajiem ķīmisko ieroču objektiem atrodas kaujas zonās, norādīja Sīrijas Ārlietu ministrija. Piekļūt šīm vietām varētu būs sarežģīti, varētu būt nepieciešami lokāli pamieri ar vietējām nemiernieku grupām, paredz BBC korespondents Beirūtā Džims Muirs.
Sīrija ir paudusi gatavību sadarboties ar misiju, kas sākta pēc ASV un Krievijas panāktās vienošanās par Sīrijas ķīmisko atbruņošanu, kura apstiprināta arī ANO Drošības padomes rezolūcijā.
Daļa ķīmisko ieroču krājumu tiks savākti un iznīcināti ārpus valsts, bet daļa koncentrēta noteiktās vietās un likvidēta Sīrijā. Tam jābūt izdarītam līdz 2014. gada vidum.
Sīrija OPCW nesen iesniedza ziņojumu par saviem ķīmisko ieroču krājumiem, kā to paredz vienošanās. Tiek uzskatīts, ka valstī ir vairāk nekā 1000 tonnu zarīna, sinepju gāzes un citas aizliegtas vielas.
Jau vēstīts, ka Krievijas un ASV vienošanās vismaz uz laiku ir novērsusi ASV solīto militāro triecienu Sīrijai, lai sodītu režīmu par 21. augustā notikušu ķīmisko uzbrukumu, kurā Vašingtona apsūdz oficiālo Damasku, kas savu vainu kategoriski noliedz.
ANO ekspertu ziņojums liecina, ka 21. augusta uzbrukumā pie Damaskas izmantots zarīns, kas šauts ar zeme - zeme raķetēm. ASV dati liecina, ka minētajā uzbrukumā bojā ir gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Francija un ASV uzskata, ka ANO ziņojums, kurš gan nenosaka uzbrukumā vainojamo pusi, skaidri norāda uz Sīrijas režīma atbildību.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi. 
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
