Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu brīdina pret sadarbību ar Irānas valdību un norāda, ka prezidents Hasans Rohani ir "vilks aitas ādā", vēsta raidsabiedrība BBC.
Izraēlas nākotni apdraud "ar kodolieročiem bruņota" Irāna, aicinot saglabāt pret Teherānu piemērotās sankcijas, uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā paziņoja Netanjahu.
"Ahmedinedžads bija vilks vilka ādā. Rohani ir vilks aitas ādā," norādot, ka Rohani ir tādi paši mērķi kā viņa priekšgājējam prezidenta krēslā Mahmudam Ahmedinedžadam, teica Netanjahu.
Rohani valdība stingri noliedz, ka Irāna mēģinātu radīt kodolieročus, par ko Rietumi jau sen tur aizdomās Teherānu. Jaunais islāma valsts līderis ir paudis gatavību dažu mēnešu laikā atrisināt Irānas un Rietumu strīdu, bet Vašingtonas un Teherānas attiecībās ir vērojams atkusnis. Abu valstu prezidenti 27. septembrī pirmo reizi kopš 1979. gada apspriedās telefoniski.
"Es vēlētos, kaut es varētu ticēt Rohani. Bet es neticu," uzsvēra Netanjahu, komentējot Irānas līdera apgalvojumus par kodolprogrammas civilajiem mērķiem. Rohani mēģina "apmuļķot pasauli", brīdina Izraēlas premjers.
Pirms prezidentūras, būdams Irānas galvenais pārstāvis kodolsarunās, Rohani piekopis stratēģiju, kas ļāvusi viņa valstij pietuvoties kodolieroču radīšanai, uzskata Netanjahu.
Izraēla neļaus Irānai radīt atomieročus, pat ja tai būs vienai jārisina šis jautājums, norāda premjers.
Irāna Netanjahu apsūdzības kategoriski noraida. Vienīgā valsts Tuvajos Austrumos, kas nav pievienojusies Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, ir Izraēla, norāda Irānas vēstnieka ANO vietnieks Hodadads Seifi.
Rietumvalstis un Izraēlu jau gadiem satrauc Teherānas urāna bagātināšanas programma. Tās pauž aizdomas, ka Irānas mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz un uzstāj, ka tās programmai ir tikai mierīgi civili mērķi.
Pagājušajā nedēļā ANO asamblejā Rohani paziņoja, ka ir gatavs uz rezultātiem balstītu kodolsarunu sākšanai. Irāna ar piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm un Vāciju par savu kodolprogrammu stīvējas jau no 2006. gada.
Vairākas ārvalstis jau ilgāku laiku mēģina panākt vienošanos, lai Irāna atteiktos no kodolprogrammas un atļautu neatkarīgajiem novērotājiem iekļūt visos kodolobjektos, lai pārliecinātos, ka Irāna nemēģina radīt kodolieročus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
