Nobela prēmija fizikā piešķirta par Higsa bozona atklāšanu  (51)

Zinātnieki godināti par "teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina mūs izpratni par atomu elementārdaļiņu masas izcelsmi", teikts Nobela komitejas paziņojumā.

Higsa bozona esamība 2012.gada vasarā pierādīta Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Lielajā hadronu paātrinātājā (LHC) veiktajos eksperimentos.

Higss pauda sajūsmu par saņemto apbalvojumu un pateicās Karaliskajai Zviedrijas akadēmijai.

"Es arī vēlētos apsveikt visus pārējos, kas devuši ieguldījumu šīs jaunās daļiņas atklāšanā, un pateikties savai ģimenei, draugiem un kolēģiem par viņu atbalstu," teikts Edinburgas Universitātes Higsa vārdā izdotajā paziņojumā.

Higsa bozonu atklājēju apbalvošanu ar Nobela prēmiju ar skaļām gavilēm un šampanieti svinēja arī Eiropas Kodolpētniecības centra darbinieki. "Šī ir izcila diena elementārdaļiņu fizikai. Tas ir milzīgs sasniegums," sacīja centra vadītājs Rolfs Heijers, paceļot šampanieša glāzi CERN mītnes kafejnīcā.

"Jūsu darbs ļāva Nobela akadēmijai piešķirt šo balvu. Arī jūs esat pelnījuši aplausus. Es esmu ļoti lepns ar jums," sacīja Heijers. Pagājušā gada sešdesmitajos gados neatkarīgi viens no otra Higss un Englērs, kas strādāja kopā ar mūžībā aizgājušo kolēģi Robertu Brutu, nāca klajā ar teoriju par īpašu daļiņu esamību atoma elementārdaļiņu standartmodelī.

Standartmodelis nosaka, ka pilnīgi viss, sākot no ziediem un cilvēkiem līdz zvaigznēm un planētām, sastāv no dažiem būvniecības blokiem - matērijas daļiņām. Šīs daļiņas regulē spēki starp tām, kas nodrošina, lai viss darbojas tā, kā tam jādarbojas.

Viss standartmodelis ir arī atkarīgs no īpaša veida daļiņas - Higsa bozona un tā lauka, kas aizpilda visu Visumu. Bez tā nekas nepastāvētu, jo no sadursmes ar Higsa lauku daļiņas iegūst masu.

Kā LETA ziņoja, Nobela prēmijas fizikā paziņošana aizkavējās par aptuveni stundu, ieilgstot Karaliskās Zviedrijas akadēmijas ekspertu balsojumam par balvas saņēmējiem.

Pērn Nobela prēmija fizikā tika piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi. Abi pētnieki atzinību bija izpelnījušies par "novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas".