Lietuvas radio un TV komisija aicina 'PBK' atsaukt nepatiesos apgalvojumus par 1991.gada notikumiem  (85)

Komisija arī aicinājusi telekanālu atvainoties Lietuvas cilvēkiem par informāciju, kas varēja aizskart viņu pilsoniskās jūtas, ticību tautas brīvības cīņu garam un Lietuvas valstij.

Jau ziņots, kabeļtelevīzijas pakalpojumu kompānija "Cgates" pirmdien pieņēma lēmumu uz laiku atslēgt PBK, reaģējot uz daudzu klientu sūdzībām par pagājušajā nedēļā tajā rādīto pārraidi, kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem. "Cgates" pakalpojumus Lietuvā izmanto aptuveni pusmiljons skatītāju.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, un vairāki simti tika ievainoti.

Pirmdien LRTK vērsās pie Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. NEPLP apņēmusies pārbaudīt minēto PBK pārraidi.

Minētajā raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.

Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija.

Golovatova vārds plaši izskanēja medijos, kad aizpērn viņš tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.

Kā ziņots, Lietuvas Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputāts Arvīds Anušausks aicinājis Lietuvas Ģenerālprokuratūru sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai PBK nav apzināti pārkāpis Lietuvas Kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par publisku atbalsta apliecināšanu PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijai pret Lietuvu, kā arī par šīs agresijas noliegšanu. Šai pantā cita starpā konkrēti pieminēti arī noziegumi, kas izdarīti 1990.-1991.gada agresijas laikā.

Kā norādījis Anušausks, pēdējā laikā biežāki kļuvuši gadījumi, kad nesodīti tiek izplatīta patiesībai neatbilstoša informācija, kurā noliegta PSRS agresija pret Lietuvu, īpaši attiecībā uz 1991.gada 13.janvāra notikumiem.

Tikmēr Seima deputāte Rasa Jukņevičiene šajā sakarā ierosinājusi atņemt telekanālam licenci.

"Lietuvas sabiedrība, analītiķi, politiķi visās Baltijas valstīs pēdējā laikā daudz diskutē par Krievijas Federācijas informatīvo karu pret mums. Uzskatu, ka šis pēdējais notikums aizskar visu lietuviešu tautu, tādēļ pelnījis nopietnu izvērtējumu," norādījusi deputāte, aicinot arī anulēt tā pārstāvju akreditācijas valsts iestādēs vismaz tikmēr, kamēr tiks sniegta atvainošanās par provokatīvo un aizskarošo raidījumu.

Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu LRTK var apturēt raidorganizācijas licences darbību uz laiku līdz trim mēnešiem, ja Sakaru regulēšanas dienests anulē tiesības izmantot radiofrekvenci vai kanālu un vēršas pie komisijas par licences licences darbības apturēšanu vai licences turētājs rupji pārkāpj likuma prasības vai licences noteikumus.

Agrākais LRTK vadītājs Pauļus Subačus portālam "Delfi.lt" savulaik izteicies, ka viņam rada bažas PBK informācijas politika. "Šis kanāls cenšas piedalīties mūsu informācijas telpas, viedokļu, nostādņu veidošanā," viņš sacījis, atzīstot, ka uz Lietuvu plūst milzīga informācijas straume, kurā Krievija investē lielus līdzekļus.