Delfi foto misc. - 30898
Foto: AP/Scanpix

Par savu lomu Afganistānas brutālajā pilsoņu karā negaidīti atvainojies viens no zināmākajiem un smagos cilvēktiesību pārkāpumos aizdomās turētais bijušais kaujinieku komandieris Abduls Rašims Dostums, kurš nesen atkāpies no Afganistānas Nacionālas armijas štāba komandiera amata, vēsta radio "Brīvā Eiropa".

"Pilsoņu kara laikā ir pieļautas daudz kļūdas. Mums ir laiks atvainoties afgāņiem, kuri kļuvuši par upuriem mūsu negatīvajai politikai. Es speru pirmo soli un atvainojos cilvēkiem, kas cieta no vardarbības un pilsoņu kara," paziņoja kādreizējais uzbeku militārā grupējuma vadītājs.

Afganistānas pilsoņu karš notika no 1992. līdz 1996. gadam, kad pēc Afganistānas komunistiskā režīma un PSRS karaspēka sakaušanas, dažādie militārie grupējumi pavērsa ieročus cits pret citu.

Šī ir pirmā reize Afganistānā, kad kāds pilsoņu kara komandieris ir atvainojies par kara nodarījumiem, norāda "Brīvā Eiropa". Dostums savā paziņojumā aicina savam piemēram sekot arī citu grupējumu vadītājus.

Atvainošanos apsveic Afganistānas neatkarīgā Cilvēktiesību komisija, tomēr norādot, ka atvainošanās nevar aizvietot taisnīgu tiesu.

Nesen no amata Afganistānas armijā atkāpušos ģenerāli Dostumu apsūdz pilsoņu kara laikā un sekojošajā konfliktā pret "Taliban" grupējumu pastrādātos kara noziegumos.

Viņu saista ar desmitiem notikušām zvērībām, tai skaitā civiliedzīvotāju un gūstekņu slaktiņiem, kā arī ciemu un pilsētiņu iznīcināšanu, skaidro "Brīvā Eiropa".

Viens no zināmākajiem Dostuma noziegumiem ir līdz 2000 sagūstītu "Taliban" kaujinieku nosmacēšana metāla jūras konteineros 2001. gadā, kad grupējums padevās Kondozas provincē.

Dostums visas apsūdzības noraida.

Par spīti savai pagātnei Dostumam līdzīgiem bijušajiem komandieriem joprojām ir būtiska ietekme un augsti amati Afganistānas politikā. 2007. gadā parlaments pieņēma likumu, kas apžēloja un piešķīra imunitāti visām kara noziegumos un cilvēktiesību pārkāpumos apsūdzētām personām.

Pats Dostums dienu pirms septītajā oktobrī izplatītās atvainošanās oficiāli iesniedza savu kandidatūru 2014. gada aprīlī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurās viņš cer startēt kā prezidenta amata kandidāta – bijušā finanšu ministra Ašrafa Gani palīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!