Mursi tiesas priekšā stāsies kopā ar vēl 14 islāmistu kustības "Musulmaņu brālība" biedriem, kurus apsūdz vismaz 10 protestētāju nogalināšanā pie prezidenta pils 2012. gada decembrī, ziņo raidsabiedrība "Sky News".
Sadursmes starp Mursi pretiniekiem un atbalstītājiem pie prezidenta rezidences izcēlās pēc tam, kad Mursi pieņēma dekrētu, kas viņa lēmumus padarīja neapstrīdamus.
Mursi pretinieki pulcējās pie pils, lai protestētu pret prezidenta mēģinājumu nostiprināt savu autoritāti un varu, bet tiem uzbruka Mursi atbalstītāji.
Tas notika pusgadu pirms armija trešajā jūlijā gāza Mursi. Prezidents kopš tā laika tiek turēts apcietinājumā nezināmā vietā.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz miljoniem ar islāmistu prezidenta Mohameda Mursi valdīšanu neapmierināto iedzīvotāju protestiem, armija trešajā jūlijā demokrātiski ievēlēto prezidentu gāza no amata.
Prezidenta pārstāvētā islāmistu kustība "Musulmaņu brālība" sāka rīkot plašus protestus un valsts ielīga asiņainos nemieros.
Vardarbība savu kulmināciju sasniedza 14. augustā, kad policija devās ar spēku izdzenāt divas lielas Mursi atbalstītāju nometnes Kairas centrā. Bojā gāja simtiem cilvēku.
Pavisam nemieros ir gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, bet armijas atbalstītā valdība plaši vēršas pret "Musulmaņu brālību", apcietinot tās līderus un aizliedzot organizācijas aktivitātes, bet pret Mursi sākta izmeklēšana dažādās apsūdzībās.
ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norādīja, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.
Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, aizbiedējot no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
