Eiropas Savienības (ES) prestižā Saharova balva piešķirta pakistāniešu pusaudzei Malalai Jusafzai, kuru par meiteņu tiesību aizstāvēšanu galvā sašāva "Taliban" kaujinieki, vēsta aģentūra "Reuters".
Pagājušā gada 9. oktobrī ievainotā Jusafza kļuva par simbolu pretestībai "Taliban" centieniem ierobežot sieviešu izglītošanos un citas tiesības. Viņa ir arī starp Nobela miera prēmijas pretendentiem.
"Piešķirot Saharova balvu Malalai Jusafzai, Eiropas Parlaments novērtē šīs jaunās sievietes neparasto spēku. Malala drosmīgi iestājusies par visu bērnu tiesībām uz taisnīgu piekļuvi izglītībai. Daudzviet pasaulē atiecībā uz meitenēm šīs tiesības bieži netiek ievērotas", uzsver EP priekšsēdētājs Martins Šulcs.
Balvu Malala saņems 20. novembrī Strasbūrā.
Saharova balvas ieguvēju balsojumā izvēlās Eiroparlamenta politisko grupu vadītāji.
Jusafzai kļuva pazīstama kā sieviešu tiesību aktīviste Pakistānas pilsētā Mingorā, Svātas ielejā, kur "Taliban" ir aizliedzis meitenēm apmeklēt skolu, informē Eiroparlaments.
Pirmo reizi publikas priekšā viņa uzstājās 2008. gada septembrī ar runu "Kā talibi uzdrīkstas atņemt manas pamattiesības uz izglītību?" Kad 2009. gada janvārī visas "Taliban" kontrolē esošās meiteņu skolas tika slēgtas, viņa sāka rakstīt blogu BBC urdu valodas interneta vietnē ar pseidonīmu Gul Makai.
Puštunu folklorā Gul Makai ir tēls, kuras vārds tulkojumā nozīmē "rudzupuķe", kamēr pašas meitenes vārds Malala tulkojumā nozīmē "bezcerība", teikts Eiroparlamenta paziņojumā.
Tiklīdz viņas identitāte tika atklāta, ģimene saskārās ar draudiem un slepkavības mēģinājumu. Meitenei atgriežoties mājās ar skolas autobusu, "Taliban" kaujinieki viņu sašāva galvā un kaklā.
Starp trīs balvai izvirzītajiem finālistiem bija arī ASV slepenās izlūkdienestu informācijas nopludinātājs Edvards Snoudens, kā arī apcietinātu baltkrievu politisko disidentu grupa - Aļess Beļackis, Eduards Lobau un bijušais prezidenta amata kandidāts Mikola Statkevičs.
Eiroparlamenta Saharova balva, kas nosaukta padomju kodolfiziķa un disidenta Andreja Saharova vārdā, kopš 1988.gada ik gadu tiek piešķirta cilvēkiem vai organizācijām, kas devušas būtisku ieguldījumu cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju. Balvu pasniedz kopā ar naudas prēmiju 50 000 eiro (35 000 latu).
Pirmais tās laureāts bija Nelsons Mandela, kurš cīnījās pret aparteīda režīmu Dienvidāfrikas Republikā, bet vēlāk kļuva par tās prezidentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
