Tam par iemeslu varētu būt Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) asociācijas līguma noslēgšana, kas, kā sagaidāms, notiks novembra beigās Viļņā ES Austrumu partnerības samita gaitā.
"Gribētos visiem spēkiem no tā [vīzu režīma] izvairīties. Vienlaikus mums ir jāsaprot, ka katram integrācijas procesam ir sava loģika," radiostacijas "Eho Moskvi" ēterā sacīja Putina padomnieks.
"Ja mēs Muitas savienības ietvaros unificējam pasu un vīzu kontroli un atceļam uz robežas šo kontroles veidu, turpmāk, iespējams, radīsies stingrākas prasības tiem, kas šim režīmam nav pievienojušies. Tas ir, formāli tas var arī nenovest pie vīzu ieviešanas ar Ukrainu un citām valstīm, kas nav kļuvušas par mūsu apvienības dalībniecēm. Bet, izejot no integrācijas procesa loģikas, tādi draudi pastāv," piebilda Glazjevs.
Ja Ukraina iestāsies Šengenas zonā ar vairumu Eiropas valstu, bet Krievija neieviesīs bezvīzu režīmu ar ES, Brisele piespiedīs Kijevu ieviest vīzu režīmu, skaidroja padomnieks.
Noslēgumā Glazjevs kārtējo reizi izteica prognozi, ka Ukrainā, kad spēkā būs stājies asociācijas līgums ar ES, gaidāms bankrots.
Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc Kijeva orientējas uz ES tā vietā, lai pievienotos Muitas savienībai.
"Šis lēmums ir ļoti dīvains ne tikai ekonomisko, bet arī politisko seku dēļ. Jo politiskais spēks, kas ir pie varas, tur nonāca zem lozungiem par tuvināšanos ar Krieviju. Tas jau ir balstījies mūsu palīdzībā - nebūtu mūsu palīdzības, nebūtu šī politiskā spēka," rezumēja padomnieks.
Ukrainas valdība 18.septembrī apstiprināja asociācijas līgumu ar ES projektu. Kijeva cer līgumu parakstīt ES Austrumu partnerības samitā, kas notiks Viļņā 28. un 29.novembrī.
Parakstīšana vairākkārt tikusi atlikta Kijevas un Briseles domstarpību dēļ, īpaši jau saistībā ar ekspremjeres un opozīcijas līderes Jūlijas Timošenko turēšanu apcietinājumā.
Kijevas eirointegrācijas plāni izraisījuši asu kritiku no Kremļa puses, kas piedāvā Ukrainai kļūt par pilnvērtīgu Muitas savienības dalībvalsti.
Gaidāmā asociācijas līguma parakstīšana bija iemesls "muitas karam", kas Krievijas un Ukrainas starpā izraisījās augustā, kad Krievijas muita uz robežas veica pastiprinātas visu Ukrainas preču pārbaudes, uzskata eksperti.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.
Jūlijā notikušo Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos ar Ukrainas kolēģi Viktoru Janukoviču analītiķi raksturoja kā Maskavas pēdējā brīža mēģinājumu pārliecināt Kijevu neparakstīt vienošanos ar ES.
Tā kā sanāksmē netika panākts nekāds progress, Krievijas muita sāka veikt pilnīgi visa Ukrainas eksporta rūpīgas pārbaudes. Putina padomnieks Sergejs Glazjevs atzina, ka tas bijis brīdinājums Kijevai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
