Aptuveni 190 civiliedzīvotājus augustā Latākijas apkārtnē nogalinājuši un 200 par ķīlniekiem saņēmuši pret Sīrijas valdību karojošie nemiernieki, noskaidrojusi cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" (HRW).
Civiliedzīvotāji nogalināti pārsvarā alavītu sektas locekļu apdzīvotos ciemos Vidusjūras piekrastes pilsētas Latākijas apkārtnē, kad tos augusta sākuma ieņēma bruņotie nemiernieki, savā ziņojumā norāda HRW. Pie šī šiītu musulmaņu reliģiskā atzara pieder Sīrijas prezidents Bašars al Asads.
Opozīcijas kaujinieki ceturtajā augustā ieņēma Sīrijas armijas posteņus Latākijas lauku apvidū un okupēja vairāk nekā 10 alavītu ciemus. Domājams, ka civiliedzīvotāju slepkavības notikušas jau operācijas pirmajā dienā, secina HRW.
"Aculiecinieki aprakstīja, kā opozīcijas spēki sodīja ar nāvi iedzīvotājus un atklāja uguni pa civilajiem, dažkārt nogalinot, vai mēģinot nogalināt veselas ģimenes, kas neapbruņotas atradās savās mājās vai glābās no uzbrukuma," teikts ziņojumā, kura izstrādes laikā intervēti gan izdzīvojušie, gan abu karojošo pušu kaujinieki.
Uzbrukumā Latākijas apkārtnē piedalījušās pavisam 20 nemiernieku grupas, no tām piecas saistītas ar civiliedzīvotāju nogalināšanu. Neviena no kara noziegumos apsūdzētajām grupām neesot saistīta ar Rietumvalstu atbalstīto "Brīvo Sīrijas armiju" (BSA). Divas džihādistu kaujinieku grupas joprojām gūstā tur ķīlniekus - pārsvarā sievietes un bērnus, informē HRW.
Valdības spēki sāka pretuzbrukumu un kontroli pār Latākijas apkārtni atguva 18. augustā.
Uzbrukumi civiliedzīvotājiem nebija atsevišķu negodīgu kaujinieku rīcība, bet gan plānota un koordinēta rīcība pret alavītiem, uzskata HRW Tuvo Austrumu jautājumu direktors Džo Storks.
Aculiecinieku stāsti un slimnīcu informācija par ievainojumiem liecina, ka vismaz 64 no 190 atpazītajiem civiliedzīvotājiem sodīti ar nāvi vai nelikumīgi nogalināti. Lielais upuru skaits un ievainojumu raksturs liecina, ka opozīcijas spēki "apzināti vai nešķirojot nogalinājuši lielāko daļu no pārējiem ķīlniekiem", secina HRW.
Nogalināšana, ķīlnieku sagrābšana, kā arī citi ceturtajā augustā un pēc tā pastrādāti pārkāpumi sasniedz "nozieguma pret cilvēci" līmeni, uzsver organizācija.
Islāmistu kaujinieku grupas, kurās ir arī ārvalstu karotāji, finansē privātpersonas no Kuveitas un Persijas līča valstīm, norāda HRW, aicinot ANO noteikt ieroču embargo visiem grupējumiem, kas pamatoti apsūdzēti kara noziegumos.
Cilvēktiesību organizācija iedzīvotāju nogalināšanā 31 mēnesi ilgā konflikta laikā ir apsūdzējusi arī Sīrijas valdības spēkus. Nesenākais un skaļākais gadījums ir ķīmiskais uzbrukums Damaskā, kurā gāja bijā simtiem cilvēku. Rietumvalsti par vainīgiem uzskata režīma spēkus, bet Damaska savu vainu noliedz.
Šis gadījums ir novedies pie vienošanās par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu, kam Damaska ir piekritusi. Valstī pašlaik strādā starptautiskie ķīmisko ieroču iznīcināšanas eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
