Ziemeļkoreja savas ķīmisko ieroču programmas ietvaros indīgās vielas izmēģina uz cietuma nometņu tīklā ieslodzītajiem cilvēkiem, atsaucoties uz respektablo ASV Džonsa Hopkinsa universitātes ASV-Korejas institūtu, vēsta laikraksts "The Telegraph".
Institūta jaunākais ziņojums balstīts bijušo nometņu sargu un ieslodzīto, kuriem izdevies izbēgt no izolētās valsts, liecībās.
Izmēģinājumos veselīgi ieslodzītie sadzīti stikla kamerās, kurās tika iesūknēta indīgā gāze, tikmēr personāls novērojis ķīmiskās vielas iedarbību uz cilvēkiem, liecina ieslodzījuma nometnes nr. 22 bijušā drošības darbinieka stāsts.
"Parasti ģimenes saspiežas kopā, bet individuāli ieslodzītie stāv atsevišķi telpas stūros. Zinātnieki visu procesu vēro caur stiklu no augšas," dokumentālajā filmā, kas izmantota ziņojumā, stāsta bijušas apsargs ar pseidonīmu Kvons Kjoks.
"Es skatījos, kā uz visu ģimeni izmēģina smacējošas gāzes un kā tā mirst gāzes kamerā. Vecāki, viens dēls un meita," stāsta Kvons. "Vecāki vēma un mira, bet līdz pašam pēdējam brīdim centās glābt bērnus, veicot no mutes –mutē elpināšanu. Tad es pirmo reizi apjautu, ka pat cietumnieki ir spējīgi uz spēcīgu cilvēcisku pieķeršanos," atceras no komunistu valsts aizbēgušais.
Kāds cits bijušais militārists liecina par tādiem pašiem eksperimentiem uz salas Ziemeļkorejas rietumu piekrastē. Par aizdomām, ka uz kādas salas notiek bioloģisko un ķīmisko ieroču eksperimenti ar cilvēkiem, jūnijā ziņoja arī Seulā bāzēta cilvēktiesību grupa.
Ziemeļkoreja gadā ir spējīga saražot 4500 tonnu ķīmisko aģentu, bet kara gadījumā produkciju var palielināt līdz 12 000 tonnām gadā, uzskata ziņojuma autori.
Ziemeļkorejas režīms ražo ūdeņraža cianīdu, fosgēnu, zarīnu, tabūnu, hloru un virkni ķīmisko aģentu no sinepju gāzes saimes, norāda institūts.
Ziemeļkoreja ķīmiskos ieročus un to tehnoloģijas pēc 1990. gada ir nodevusi arī Ēģiptei, Irānai, Lībijai un Sīrijai, pieļauts ziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
