Septembrī atjaunotā dzelzceļa līnija starp Ziemeļkoreju un Krieviju ir daļa no prezidenta Vladimira Putina mēģinājuma padarīt Krieviju par galveno tranzīta ceļu starp Austrumāziju un Eiropu, raksta laikraksts "The Economic Times".
54 kilometrus garā dzelzceļa līnija starp Krievijas pilsētu Hasanu un Ziemeļkorejas pārbūvēto ostu Radžinā ir daļa no projekta apvienot abu Koreju dzelzceļa sistēmas un "pieslēgt" tās Transsibīrijas dzelzceļam, norāda laikraksts.
Tas Putinam dotu iespēju iegūt daļēju kontroli pār saikni ar 8000 kilometru tālāk esošo Eiropas dzelzceļu tīklu. Dzelzceļa pārvadājumi no Āzijas uz Eiropu būtu krietni ātrāki nekā jūras ceļš caur Suecas kanālu, kuru gadā šķērso 17 000 kuģu. Jūras maršrutu piedevām apdraud nestabilitāte Ēģiptē un Sīrijā, un pirātisms, skaidro laikraksts.
Kravas no Rietumeiropas uz Radžinas ostu pa dzelzceļu varēs nogādāt 14 dienās, tikmēr ar kuģi tās ir 45 dienas, skaidro Krievijas Dzelzceļa pārstāvis Vladimirs Jakuņins. Tomēr panākt, lai abas naidīgās Korejas valstis sadarbotos dzelzceļa pārvadājumu jomā, ir finansiāli un politiski grūts uzdevums.
Ziemeļkorejas kodolprogrammas dēļ pret to ir vērstas ANO sankcijas. Phenjanas un Seulas attiecības ir sarežģītas. Abas valstis 2007. gadā atsāka dzelzceļa satiksmi savā starpā, bet Phenjana pēc 18 mēnešiem to atkal slēdza. Ir apšaubāmi, vai globālās kompānijas pašreizējos apstākļos riskēs sūtīt savas kravas caur komunistisko valsti, norāda analītiķis Igors Golubevs.
Lai gan Krievija cer, ka dzelzceļa pārvadājumu augstākās izmaksas kompensēs ietaupītais preču sūtīšanas laiks, pašlaik starp Eiropu un Ķīnu funkcionējošās vilcienu līnijas nespēj pārņemt nozīmīgu tirgus daļu no kuģniecībām tieši augsto izmaksu dēļ, skaidro laikraksts.
Tomēr tas nav apturējis jaunu dzelzceļa līniju atvēršanu. 30. septembrī Krievijas dzelzceļa uzņēmums atklāja maršrutu, kas savieno Ķīnas austrumu pilsētu Sudžou ar Varšavu. 14 dienu garā ceļā kravas no Ķīnas caur Mongoliju nonāk uz Transsibīrijas maģistrāles un caur Baltkrieviju ieripo Polijā.
Krievijas Dzelzceļš ar partneriem Ķīnā un Vācijā augustā atklāja tiešo maršrutu starp Hamburgu un Džendžou Ķīnā. 2011. gadā Krievija un Vācija atvēra dzelzceļa līniju starp Čuncjinu un Vācijas Dīsburgu. Šīs līnijas detaļu un produkcijas transportēšanai izmanto tādas kompānijas kā "BMW" un "Hewlett-Packard".
Dzelzceļa līnija ar Koreju nodrošinās tirdzniecības sakarus ar pārējo Āzijas austrumu daļu. Putins ir aicinājis Dienvidkorejas prezidenti Paku Gunhji sadarboties ar Ziemeļkoreju, lai savienotu valstu dzelzceļa tīklus.
"Es personīgi esmu sapņojusi par dzelzceļu, kas sākas Pusanā un caur Krieviju sasniedz Eiropu," Parka esot Putinam teikusi G20 valstu samitā, nobeidz laikraksts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!