Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie un sociāldemokrāti (SPD) ceturtdien vienojušies uzsākt oficiālas sarunas par tā dēvētās lielās koalīcijas veidošanu.
Trešajā izpētes sarunu kārtā partiju līderi vienojušies beidzot uzsākt oficiālas koalīcijas sarunas.
Pēc ceturtdienas tikšanās SPD priekšsēdētājs Zigmārs Gabriēls paziņoja, ka visi partijas delegācijas locekļi vienprātīgi atbalstījuši koalīcijas sarunu uzsākšanu ar kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU).
Gabriēls piebilda, ka oficiālās koalīcijas sarunas, domājams, sāksies trešdien.
Arī CDU/CSU delegācijas pārstāvji apstiprināja, ka abas puses panākušas vienošanos, un CSU līderis Horsts Zēhofers piekrita SPD priekšsēdim, ka sarunas varētu sākties trešdien.
"Mēs esam iezīmējuši kopīgo, mēs esam iezīmējuši domstarpības un mēs esam apliecinājuši savstarpējo uzticību," pēc sarunām savukārt atzina CSU ģenerālsekretārs Aleksandrs Dobrints.
Tikmēr Gabriēls ļāva noprast, ka SPD prasīs augstu cenu par iesaistīšanos "lielajā koalīcijā" Merkeles vadībā.
Kā norādīja SPD priekšsēdis, CDU/CSU "zina, ka vispārēja minimālā alga 8,5 eiro apmērā ir galvenā prasība, bez kuras lielajai koalīcijai ar SPD nav nekādas jēgas".
Pēc ceturtdien panāktās vienošanās to vēl jāapstiprina partiju vadības sanāksmēs. SPD sanāksme paredzēta svētdien, bet konservatīvie paredzējuši sarīkot vadības telefonkonferenci jau piektdien.
Gabriēlam, ja viņš vēlas pārliecināt skeptiķus paša partijas rindās, jāpanāk vērā ņemama piekāpšanās no konservatīvajiem, un tagad, kad pēc "zaļo" izstāšanās no sarunām SPD palikuši vienīgie iespējamie partneri, kas varētu Merkelei nodrošināt nepieciešamo vairākumu Bundestāgā, sociāldemokrātu rokās ir visai spēcīgas kārtis.
Tomēr "lielās koalīcijas" ceļā stāv vēl viens šķērslis - SPD līderu apsolītais partijas iekšējais referendums par jebkuru vienošanos ar konservatīvajiem par kopīgas koalīcijas veidošanu. Daudzi no 470 000 partijas ierindas biedru uzskata iesaistīšanos "lielajā koalīcijā" par pazemojošu un ir pārliecināti, ka tā vēl vairāk mazinās partijas atbalstītāju skaitu.
Iepriekšējā SPD atrašanās "lielajā koalīcijā", kuru Merkele vadīja no 2005. līdz 2009.gadam, maksāja partijai smagāko sakāvi vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara beigām.
Cenšoties pielabināt skeptiskos sociāldemokrātus, Zēhofers trešdien ļāva noprast, ka minimālās algas jautājumā iespējams panākt kompromisu.
Intervijā laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung" Bavārijas premjerministrs izteicās, ka kanclere būtu gatava pieņemt minimālās algas noteikšanu ar likmi 8,5 eiro stundā, ja SPD atteiktos no pārējām savām prasībām, tostarp no vēlmes paaugstināt nodokļus. Vienlaikus Zēhofers norādīja, ka sociāldemokrātiem nāktos būt "elastīgiem" jautājumā par minimālās algas noteikšanas termiņu.
"Man izšķirošais ir - nekādas nodokļu paaugstināšanas un nekādu jaunu parādu. Tas ir ļoti svarīgi ekonomikas izaugsmei un darbavietām," uzsvēra CSU līderis.
Tajā pašā laikā Merkele vēl trešdien kārtējo reizi izteica savus iebildumus pret minimālo algu, kādā no arodbiedrību sanāksmēm brīdinot, ka šajā jautājumā jābūt uzmanīgiem, lai neapdraudētu darbavietas.
Tikmēr Zēhovers ļāvis arī noprast, ka viņš varētu piekāpties sociāldemokrātiem arī dubultās pilsonības jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!